Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vārds, uzvārds: Rita Stikāne
Ģimene: vīrs, meita Jurita (9) un dēls Jorens (3)
Dzīvo: Ķekavā
Mammas bizness: bērnudārzi BeBe Pārdaugavā, Purciemā un Ķekavā, bērnistaba Jaunajā Rīgas teātrī un termoveļas ražotne
Mājaslapa: www.bebe.lv un www.thermokid.eu
«Katrs bērns iedvesmojis savam biznesa virzienam,» stāsta divu bērnu mamma Rita.
«Meita izaugusi kopā ar BeBe dārziņiem, bet dēla piedzimšana mani iedvesmoja sākt domāt par ražošanu. Gan mana mamma, gan es pati savulaik – vēl pirms bērnu dzimšanas – strādāju bērnudārzā. Jau studiju laikos, kad kursabiedrenes bija nobažījušās, kā izdzīvot ar savu mazo aldziņu, domāju: nu kāpēc jākrīt pesimismā – viss taču izdosies un būs labi! Šajā gaisotnē, kas valdīja starp kursabiedriem, sapratu, ka sociālais pedagogs, par ko studēju, nav tā joma, kur izvērsties, – nolēmu meklēt to, kas man pašai patīk.»Rita nu jau astoņus gadus vada uzņēmumu BeBe, un sākumā viņai bija vien vīzija par ekoloģisku dārziņu guļbaļķu ēkā, kur bērni paši izaudzētu sev veselīgu pārtiku. Vai ideja īstenojās? Diemžēl ne. «Sapratu, ka darbīgie ļaudis, kas varētu apmaksāt šāda bērnudārza pakalpojumus, nevedīs savu bērnu 100 km prom no mājas, tāpēc pirmais mājas dārziņš tapa kāda Vecrīgas nama 3. stāva dzīvoklī.»
Starp citu, bija arī ideja par bērnudārziem uzņēmumos, un tā vēl nav aizmirsta... «Jāatzīst, ka Latvijā darba devēji nav tik pretimnākoši saviem darbiniekiem, lai viņiem ideja par bērnudārzu darbavietā šķistu pieņemama, bet varbūt nākotnē vērtības mainīsies,» domā Rita. Uzņēmuma vadītāja Rita nekad nav bijusi audzinātāja savos bērnudārzos, jo uzskata, ka laba vadītāja ir tā, kas visu sakārto, lai pašai nav jāstrādā konkrētā grupā. Protams, kādreiz aizvietot nācies, un secinājums viens: strādāt par pedagogu ir ļoti grūti! Pavisam neilgu laiku arī Ritas bērni apmeklējuši dārziņu, tomēr, kad jāskrien uz sapulci, bet pašas bērns ieķeras mammas brunčos un nelaiž prom...Rita sapratusi, ka no uzņēmējdarbības viedokļa nav izdevīgi ievērot stingru konkrētas pedagoģijas vai ideoloģijas virzienu. BeBe dārziņi ir privātās pirmsskolas izglītības iestādes, kas darbojas atbilstoši vispārīgajiem izglītības noteikumiem. «Protams, bērnudārzos lielākā daļa ir mazie bērniņi – ap gada vecumu –, kā arī tie, kas nav sagaidījuši rindu pašvaldības bērnudārzā. Kopš saņemam arī domes līdzfinansējumu, mums ir visu vecumgrupu bērnudārznieki.»
Bet ideja par termoveļas ražošanu – kā tā radusies? Tāpat kā daudzās Latvijas ģimenēs krīzes laikā, arī Ritai kopā ar vīru, kurš, kā viņa pati saka, vairāk atbild par naudas lietām, bija jādomā, ko darīt tālāk, lai savilktu galus. Slēgt bērnudārzus, jo samazinājās bērnu skaits? Nē. Tā vietā dzima ne tikai otrais Stikānu bērns – dēls Jorens –, bet arī ideja, ka jāsāk ražot. «Mums šķita, ka ražošana ir tas, kas mūs var izglābt. Turklāt arī pievienotā vērtība un lepnums par to, ka tā ir Latvijā ražota un ekoloģiska prece. Ar manu raksturu bija grūti sagaidīt, samierināties, ka rezultāta uzreiz nebūs. No idejas līdz īstenošanai pagāja divi gadi: tika veikti testi un dažādas pārbaudes, lai saņemtu ekoloģiska produkta apliecinājumu – sertifikātu. Toties tagad, kopš decembra, kad esam to saņēmuši, varam piedāvāt Austrijā sertificētu ekoloģisku termoapakšveļu bērniem.»
Uz jautājumu, kur divu bērnu māmiņai Ritai rodas šādas vērienīgas idejas, kas neļauj apstāties, viņa atbild, ka laikam pie visa vainojams sports. «Jaunībā nodarbojos ar brīvo cīņu, un arī mans vīrs ir sportisks. Sportošana ieliek to dzinuli turpināt cīnīties un uzvarēt. Mums mācīja, ka jābūt pirmajam, jāuzvar un nedrīkst apstāties pie sasniegtā.» Arī ideja par termoapakšveļu ThermoKid nočiepta no sportistu pasaules – pieaugušajiem sporta veikalos pieejama sporta termoapakšveļa, bet Ritas
ražotā veļa domāta bērniem no 9 mēnešiem līdz 8 gadiem un ir piemērota ikdienai, nevis sportam. «Ļoti labi zinu, cik sarežģīti ir saģērbt bērnus ziemā – redzu, kā cīnās manas audzinātājas!» Starp citu, Rita atgādina, ka kokvilna aukstos ziemas mēnešos nemaz nav tā labāka veļa, jo sasvīstot kļūst slapja. Vārds termo jau apliecina, ka nebūs ne par aukstu, ne par karstu. Kura mamma gan nevēlas, lai bērns nesaltu un nestaigātu sasvīdis? Un līdzīgi domā arī vecāki citās valstīs, tāpēc nākamais solis – eksports...
Visu rakstu lasi žurnāla MANS MAZAIS marta numurā!
Ģimene: vīrs, meita Jurita (9) un dēls Jorens (3)
Dzīvo: Ķekavā
Mammas bizness: bērnudārzi BeBe Pārdaugavā, Purciemā un Ķekavā, bērnistaba Jaunajā Rīgas teātrī un termoveļas ražotne
Mājaslapa: www.bebe.lv un www.thermokid.eu
«Katrs bērns iedvesmojis savam biznesa virzienam,» stāsta divu bērnu mamma Rita.
«Meita izaugusi kopā ar BeBe dārziņiem, bet dēla piedzimšana mani iedvesmoja sākt domāt par ražošanu. Gan mana mamma, gan es pati savulaik – vēl pirms bērnu dzimšanas – strādāju bērnudārzā. Jau studiju laikos, kad kursabiedrenes bija nobažījušās, kā izdzīvot ar savu mazo aldziņu, domāju: nu kāpēc jākrīt pesimismā – viss taču izdosies un būs labi! Šajā gaisotnē, kas valdīja starp kursabiedriem, sapratu, ka sociālais pedagogs, par ko studēju, nav tā joma, kur izvērsties, – nolēmu meklēt to, kas man pašai patīk.»Rita nu jau astoņus gadus vada uzņēmumu BeBe, un sākumā viņai bija vien vīzija par ekoloģisku dārziņu guļbaļķu ēkā, kur bērni paši izaudzētu sev veselīgu pārtiku. Vai ideja īstenojās? Diemžēl ne. «Sapratu, ka darbīgie ļaudis, kas varētu apmaksāt šāda bērnudārza pakalpojumus, nevedīs savu bērnu 100 km prom no mājas, tāpēc pirmais mājas dārziņš tapa kāda Vecrīgas nama 3. stāva dzīvoklī.»
Starp citu, bija arī ideja par bērnudārziem uzņēmumos, un tā vēl nav aizmirsta... «Jāatzīst, ka Latvijā darba devēji nav tik pretimnākoši saviem darbiniekiem, lai viņiem ideja par bērnudārzu darbavietā šķistu pieņemama, bet varbūt nākotnē vērtības mainīsies,» domā Rita. Uzņēmuma vadītāja Rita nekad nav bijusi audzinātāja savos bērnudārzos, jo uzskata, ka laba vadītāja ir tā, kas visu sakārto, lai pašai nav jāstrādā konkrētā grupā. Protams, kādreiz aizvietot nācies, un secinājums viens: strādāt par pedagogu ir ļoti grūti! Pavisam neilgu laiku arī Ritas bērni apmeklējuši dārziņu, tomēr, kad jāskrien uz sapulci, bet pašas bērns ieķeras mammas brunčos un nelaiž prom...Rita sapratusi, ka no uzņēmējdarbības viedokļa nav izdevīgi ievērot stingru konkrētas pedagoģijas vai ideoloģijas virzienu. BeBe dārziņi ir privātās pirmsskolas izglītības iestādes, kas darbojas atbilstoši vispārīgajiem izglītības noteikumiem. «Protams, bērnudārzos lielākā daļa ir mazie bērniņi – ap gada vecumu –, kā arī tie, kas nav sagaidījuši rindu pašvaldības bērnudārzā. Kopš saņemam arī domes līdzfinansējumu, mums ir visu vecumgrupu bērnudārznieki.»
Bet ideja par termoveļas ražošanu – kā tā radusies? Tāpat kā daudzās Latvijas ģimenēs krīzes laikā, arī Ritai kopā ar vīru, kurš, kā viņa pati saka, vairāk atbild par naudas lietām, bija jādomā, ko darīt tālāk, lai savilktu galus. Slēgt bērnudārzus, jo samazinājās bērnu skaits? Nē. Tā vietā dzima ne tikai otrais Stikānu bērns – dēls Jorens –, bet arī ideja, ka jāsāk ražot. «Mums šķita, ka ražošana ir tas, kas mūs var izglābt. Turklāt arī pievienotā vērtība un lepnums par to, ka tā ir Latvijā ražota un ekoloģiska prece. Ar manu raksturu bija grūti sagaidīt, samierināties, ka rezultāta uzreiz nebūs. No idejas līdz īstenošanai pagāja divi gadi: tika veikti testi un dažādas pārbaudes, lai saņemtu ekoloģiska produkta apliecinājumu – sertifikātu. Toties tagad, kopš decembra, kad esam to saņēmuši, varam piedāvāt Austrijā sertificētu ekoloģisku termoapakšveļu bērniem.»
Uz jautājumu, kur divu bērnu māmiņai Ritai rodas šādas vērienīgas idejas, kas neļauj apstāties, viņa atbild, ka laikam pie visa vainojams sports. «Jaunībā nodarbojos ar brīvo cīņu, un arī mans vīrs ir sportisks. Sportošana ieliek to dzinuli turpināt cīnīties un uzvarēt. Mums mācīja, ka jābūt pirmajam, jāuzvar un nedrīkst apstāties pie sasniegtā.» Arī ideja par termoapakšveļu ThermoKid nočiepta no sportistu pasaules – pieaugušajiem sporta veikalos pieejama sporta termoapakšveļa, bet Ritas
ražotā veļa domāta bērniem no 9 mēnešiem līdz 8 gadiem un ir piemērota ikdienai, nevis sportam. «Ļoti labi zinu, cik sarežģīti ir saģērbt bērnus ziemā – redzu, kā cīnās manas audzinātājas!» Starp citu, Rita atgādina, ka kokvilna aukstos ziemas mēnešos nemaz nav tā labāka veļa, jo sasvīstot kļūst slapja. Vārds termo jau apliecina, ka nebūs ne par aukstu, ne par karstu. Kura mamma gan nevēlas, lai bērns nesaltu un nestaigātu sasvīdis? Un līdzīgi domā arī vecāki citās valstīs, tāpēc nākamais solis – eksports...
Visu rakstu lasi žurnāla MANS MAZAIS marta numurā!
