Rīga +14°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Augļu dārzs
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Edgars Rubauskis, LLU Dārzkopības institūta vadošais pētnieks, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadītājs.
Vietējās šķirnes ziemu pacieš labāk. Ziemcietība ir augu spēja izturēt salu un temperatūras svārstības. Ziemcietība ir relatīva īpašība, ko ietekmē dažādu apstākļu kopums, nevis tikai kāds noteikts sala grādu cipars, ko augs, piemēram, konkrētas šķirnes ābele, spēj izturēt.
Svarīga ir auga izcelsmes vieta. Piemēram, Sibīrijas izcelsmes augi gan spēj izturēt bargu salu – līdz pat mīnus 50 grādiem –, ja tas iestājas pakāpeniski un ir stabils, taču slikti pacieš mūsu biežos atkušņus. Savukārt Rietumeiropas šķirnes, kas nav tik izturīgas salā, atkušņus pacieš labāk. Visizturīgākās ir augļaugu šķirnes, kas radītas, pārbaudītas un sevi apliecinājušas Latvijā vai arī vietās, kur apstākļi līdzīgi mūsējiem, piemēram, Igaunijā vai Baltkrievijā.
Dziļais un piespiedu miers
Temperatūras svārstības augļu koki labāk pacieš dziļā miera periodā. Cik ilgs dziļā miera periods katram vajadzīgs, tas noteikts ģenētiski. Piemēram, mūsu ābeļu šķirnēm tas ilgst 135–185 dienas, bet kauleņkokiem tikai 60–90 dienas.
Var teikt, ka dziļā miera periods iestājas rudenī un sākas jau pirms lapu nobiršanas. Ja sals ar atkusni mijas, kamēr dziļā miera periods nav beidzies, augļukoki to pacieš ļoti labi. Ja dziļā miera periods beidzies, bet apstākļi vēl nav piemēroti plaukšanai, turpinās piespiedu miera periods, kurā augi daudz vieglāk atmostas un sāk plaukt un augt. Tāpēc sala un atkušņu mija pēc Jaungada, tuvāk pavasarim, ir daudz bīstamāka nekā novembrī un decembrī.
Kas vēl ietekmē ziemcietību?
Atšķiras arī dažādu auga daļu miera perioda ilgums un attiecīgi ziemcietība. Piemēram, saknēm dziļā miera perioda nav vispār, tās visu laiku ir vairāk vai mazāk aktīvas un kailsalā var ciest. Ziedpumpuri un augļzariņi ziemas vidū ir izturīgāki nekā ziemas beigās, kad tos var nobeigt pavisam neliels sals pēc atkušņa.
Atšķiras arī augļu koku ziemcietība dažādos vecumos. Visjutīgākie ir jauni kociņi. Brieduma gados tie ir visizturīgākie, taču, piemēram, pārbagāta raža iepriekšējā rudenī ziemcietību samazina. Vecumā ziemcietība atkal pavājinās.
Taču arī tas nav viss. Ietekmē vēl daudzi citi apstākļi – sākot no dārza vietas reljefa (ieplakā sliktāk, augstākā vietā labāk), augsnes (nabadzīgā, smilšainā sliktāk) līdz mēslojumam (ar slāpekli pārbaroti augļukoki ziemu pārcieš sliktāk) utt. Tāpēc nav pārāk daudz lietu, ko var izdarīt tagad un tūlīt, lai augļu kokiem palīdzētu labāk pārciest ziemu. Tomēr dažas ir:
- Kailsalā jāpiesedz sakņu zona.
Ja uznāk aukstums, bet sniega nav, var ciest sakņu sistēma. Īpaši jāsargā jauni kociņi un tie, kuriem ir sala neizturīgāki potcelmi, piemēram, MM 106 ābelēm.
Ka saknes apsalušas, to ar aci nevar redzēt. Arī pavasarī sākumā šķiet, ka viss ir labi – koki saplaukst, pat uzzied un arī augļi aizmetas. Taču vēlāk tie šķietami bez iemesla nobirst, jo saknes nefunkcionē un nespēj koku apgādāt ar ūdeni. Lai tā nenotiktu, ja nav sniega, kas apsedz augsnes virskārtu, būtu labi to piesegt ar mulčas kārtu – sausu kūdru, zāģu skaidām, lapām.
Taču mulču nedrīkst segt uz nesasalušas augsnes, jo arī tas kokam nav labi – tad saknes darbojas pārāk aktīvi un mazina koka sala izturību. Jāpagaida, līdz zemes virskārta sasalst, un tikai tad uzsedz mulču. Ja atkal sākas atkusnis, mulča nost nav jārauš, tā darbosies kā izolācijas materiāls, kas palīdz uzturēt vienmērīgu temperatūru sakņu zonā. - Jāpieblīvē sniegs uz nesasalušas zemes.
No aukstuma saknes labi pasargā pat dažus centimetrus bieza irdena sniega kārta. Taču, ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes, tas drīzāk var nodarīt sliktu – saknes siltumā zem sniega turpina augt un tērēt resursus, bet, kad sniegs nokūst, sakņu kakliņš un pat stumbrs ir novājināti un var apsalt.
Siltumā zem sniega patīk rosīties arī pelēm, kas var apgrauzt kociņus. Tāpēc, ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes, tas jāpieblīvē, piemēram, jānomīda, liekot pēdu pie pēdas zem kociņa vainaga. Noblīvētam sniegam sals tiks cauri, un augsnes virskārta sasals, mazinot sakņu aktivitāti. - Griezt gan nevajag!
Lai gan šķiet, ka silto ziemas laiku varētu lietderīgi izmantot, piemēram, izgriežot un izzāģējot ābeļu zarus, to nu gan nevajag darīt. Vispirms tāpēc, ka nekad nevar zināt, kas sekos, un atstāt brūces gan salā, gan lietū un vēsumā nebūtu labi, jo pats labākais brūču dziedētājs, kā zināms, ir saules stari. Turklāt, ja vainagu veido tik agri, tas veicina jaunu dzinumu augšanu, un galu galā, lai tos savaldītu, darba būs vēl vairāk.
