Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nekas nelīdzinās vasarām laukos. Zandas stāsts
Aptuveni septiņi hektāri zemes ar mežu un pļavām, vairāk nekā simts gadus sena māja, puķu dobes, augļu koki un krūmāji – tā ir Zandas Bautres ikdiena Zosēnos jau vairāk nekā sešas vasaras.
Lai arī strādāju Rīgā un bērni mācās skolās, kas atrodas pilsētā, vasaras tiek pavadītas laukos. Piebalgas puse man vienmēr bijusi īpaši tuva un mīļa, tādēļ ilgāku laiku meklēju īpašumu tieši šeit. Lauku darbi mani nekad nav baidījuši, tie vienmēr bijuši klātesoši. Iegādājoties īpašumu, es lieliski apzinājos, ar ko būs jātiek galā un ka šo ceļu iešu viena.
Ikdiena paiet, pļaujot zāli, ravējot puķu dobes, stādot un apkopjot augus.
Man, pilsētniecei, tā ir kā terapija, kas ļauj aizmirst ikdienas sarežģījumus un atbrīvo no stresa.
Strādājot fizisku darbu, kļūst vieglāk, un tas kopumā ir ļoti dziedējoši. Protams, ikdienā jāsaskaras ar dažādām grūtībām, bet viss atkarīgs no tā, kā tās uztveram. Dzīvojot un strādājot laukos vienai, jāapzinās, ka pašai vien būs jāmeklē risinājumi, ja kaut kas nenotiek, kā iecerēts. Man kā sievietei lielākās grūtības rada brīži, kad saplīst tehnika. Jāmeklē meistari, cita tehnika, lai darbi neapstātos. Tāpat, dzīvojot vienai, jārēķinās, ka visi izdevumi jāsedz vienai, un, lai arī teritorijas uzturēšana neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, mājas būvniecības un labošanas darbi veido lielas izmaksas.
Turklāt, saimniekojot vienai, jāpieņem, ka kļūdas esmu pieļāvusi pati, pie tām nevaru vainot nevienu citu.
Man ļoti lielu gandarījumu sniedz fiziski paveikts darbs, kas devis tūlītēju, redzamu rezultātu. Tāpat, ja pati esmu izdomājusi kādu problēmas risinājumu, atrisinājusi šķietami sarežģītu situāciju, sajūtas ir ļoti labas. Es zinu, ka spēju izdarīt daudz, un tas motivē turpināt darboties!
