Stendzenieks atklāti par atkarībām, šķiršanos un leoparda legingiem: Sākumā bija drūmi…

Pirms pāris nedēļām tevi nejauši ieraudzīju bufetē Gauja. Tu tajā iesoļoji kā tāds smalks kungs – uzvalkā, ar datoru rokās, stilīgās saulenēs. Vairs ne miņas no skumju pilnā un saņurcītā Ērika. Kas ir mainījies tavā dzīvē?

Tas ir novecošanas process, kura laikā mēs lēnām kļūstam par tiem cilvēkiem, par kuriem vienmēr esam vēlējušies būt. Esmu drusku sirmāks, drusku resnāks un drusku krunkaināks, taču visādi citādi viss ir pa vecam. Nu, piemēram, joprojām esmu dzīvs.

Dažādu iemeslu pēc tiku izlikts no sava ilgi lolotā un smalki dizainētā Mežaparka. Man tas šausmīgi patika.

Joprojām dzīvoju Kolkā. Lūk, pagājušajā nedēļā sēžu pirtī pie kamīna – uguns deg, pa kreisi šalc jūra, pa labi šalc mežs, dzērves kliedz, āpši rok, ūpji ūjina – un tā pie sevis domāju: «Eh, tomēr bija vērts viss šis ārprāts: depresijas, alkohols, narkotikas, traumas, dauzīti auto, kriminālprocesi, attiecības, visi iespējamie grāvji un visas pasaules rētas uz pakaļas.