Rīga +19°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Mans Dārzs arhīva
Konsultē Iveta Bērziņa, dārzniece stādaudzētavā Bērziņi.
- Pastāv dažādi uzskati par lapu apgriešanu uz ziemu, taču, ņemot vērā pēdējo gadu Spānijas kailgliemežu uzvaras gājienu mūsu dārzos, labāk samazināt glumo ēdāju iespējamās tusiņa vietas. Īpaši iecienīti mēdz būt ligulāriju, hostu, pulkstenīšu un citu mīkstlapaino augu stādījumi, tādēļ novāc visas lapas, lai gliemežiem nebūtu, kur pārziemot.
- Jāpārgroza un jāpārbauda nopļautā zāle, kas tika izmantota kā mulčējamais materiāls vasarā, – arī tur var iekārtoties gliemeži un peles.
- Ja šķiet, ka kādas no garajām dekoratīvajām zālēm kļuvušas neglītas – vējā izlauzītas, pārziedējušas –, tad tām labāk nogriez vārpas, atstājot ap 40–50 cm augstus stiebrus. Tos tagad noliec pie zemes, bet pavasarī apgriez.
- Ja rudens bez lietavām, augi jālaista. Ilgstošā sausumā sīkās saknītes cieš visvairāk, augi tiek novājināti, pazeminās to izturība, iestājoties ziemai. Papildus vēl der tos pabarot ar kāliju un kalciju saturošiem minerālmēsliem.
- Pavasarī stādītie augi jau būs paspējuši kārtīgi iesakņoties, un papildu piesegums tiem nav nepieciešams. Taču ir augu grupas, kuriem aizsardzība pret salu nenāks par ļaunu. Piemēram, krūmpeonijas jeb kokveida peonijas pirmos divus gadus vēlams piesegt. Vislabāk to darīt, kad augsnes virskārta viegli piesalusi. Var izmantot gan egļu zarus, ko saliek apkārt peonijas vainagam un apņem ar auklu, lai vējš neaizpūstu zarus, gan džutas audumu, ko vairākās kārtās aptin zariem un nostiprina. Plēvi vai agrotīklu neiesaku – zem tiem saulainās dienās būs pārāk krasas temperatūras maiņas, veidosies kondensāts, radot nelabvēlīgu vidi jaunajiem pumpuriem.
- Papildu aizsardzība ziemā vēlama arī skarainajiem flokšiem, astilbēm, īpaši vienkāršlapu astilbēm (Astilbe simplicifolia), kam saknes izvietotas pavisam tuvu augsnes virskārtai), bārdainajiem īrisiem (jo šķirne cildotāka, jo cimperlīgāka mūsu ārkārtīgi mainīgajos ziemas apstākļos), Japānas īrisiem, eremūriem, mežvīteņiem (Clematis). Kā sedzējmateriālu var izmantot egļu zarus, sausu kūdru, sausas ozolu lapas (nepatīk gliemežiem, jo nav mīkstas un sadalās 2–3 gados). Bārdaino īrisu atsegto sakneņu muguriņas pārber ar sausu kūdru vai smiltīm tā, lai jaunie pumpuri būtu pasargāti zem 10 cm biezas kārtas. Sausu kūdru vai smiltis pieber pie vīteņaugu sakņu kakliņiem. Arī rudenī stādītie augi noteikti jāpiesedz.
- Rozes ieziemo atkarībā no to veida – vai tās ir krūmrozes, vīteņrozes vai augststumbra. Piesedz, kad temperatūra jau nedaudz zem nulles. Abu pēdējo grupu rozes pieliec pie zemes, kamēr vēl nav iestājies sals, lai stumbri nelūzt. Zem tiem saber sausas ozolu lapas, pa virsu saliekot egļu zarus, bet noliektos stumbrus piespraud pie zemes ar koka iesmiem, tos krustojot.
- Visas rozes ieteicams atlapot, taču dari to uzmanīgi, lai nesavainotu stumbrus. Nogriez neizziedējušos pumpurus, ziedus. Sausu kūdru vai lapas pieber arī pie saknēm.
- Oktobra sākumā dobēs vari stādīt tulpju un narcišu sīpolus (tulpes var pat īsi pirms augsnes sasalšanas). Der atcerēties, kas jāstāda trīs sīpolu dziļumā. Vietu izvēlies tādu, lai nekrātos lieks mitrums, taču tikko iestādīti sīpoli jāsalaista.
