Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
Manā dzīvoklī ir trīs balkoni, un uz katra no tiem atrodas pēc pasūtījuma izgatavotas koka kastes, kurās audzēju gan rozes, gan tomātus, gurķus, zirņus un pupiņas. Bet uz balkona, kas atrodas tieši pie virtuves, īpašā, augstā puķupodā, ko iegādājos veikalā Depo, esmu ierīkojusi nelielu garšvielu dārziņu.
Jo, gatavojot maltīti, ir ļoti ērti izskriet uz balkona pēc kāda lociņa, dillītes vai pētersīļa.
Neko jau diži liels mans puķupods nav, tomēr tajā ir pietiekami daudz vietas, kur izaudzēt ikdienas gatavošanai nepieciešamos zaļumus. Katrā ziņā kopt un lolot pašai savus garšaugus ir daudz patīkamāk, radošāk, iedvesmojošāk, mājiskāk un arī izdevīgāk nekā ikreiz skriet uz tirgu pēc svaigas garšaugu buntītes.
Puķupodā esmu izveidojusi labu drenāžu no keramzīta slāņa, lai laistāmais ūdens uzreiz neiztecētu ārā, un, pateicoties poda dziļumam, arī zemes slānis ir pietiekami liels. Tā kā man ir kaķis, kuram ļoti patīk rakņāties pa zemi, augus, ko podā sastādu, esmu spiesta aplikt ar oļiem, lai maskētu zemi. Savā garšvielu minidārziņā audzēju tradicionālus garšaugus – pētersīļus, kinzu, dažādu šķirņu bazilikus, lokus un dilles. Balkons atrodas austrumu pusē, tāpēc to pārāk nekarsē saule un dārziņš nav pārlieku bieži jālaista.
Reizi mēnesī augus pabaroju arī ar kādu dabisko mēslojumu, piemēram, ar humusvielu koncentrāta šķīdumu. Augi labi aug visu vasaru, bet pētersīlis zaļo pat līdz pirmajam sniegam.
Profesionāle iesaka
Daži Ievas Žukauskas padomi. Ilgus gadus viņa bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agrobioloģijas institūta docente, hobijs – garšaugu dārziņš laukos pie Staļģenes.
Garšaugi nozīmē – vairāk aromāta, vairāk garšas. To šajos augos nodrošina katrā esošās ēteriskās eļļas, kuru saturu ietekmē vide, kādā augs audzis.
Tātad – gaisma, temperatūra, barības vielas augsnē. Svarīgs arī auga vecums un laiks, kad garšaugu novāc.
- Atceries – nevienam garšaugam nepatīk skāba augsne. Optimālais pH ir 6,5–7. Garšaugiem vajadzīga viegla, trūdvielām bagāta augsne ar labu struktūru un ūdens caurlaidību. Vislabāk izvēlēties speciālos substrātus, ko var nopirkt veikalā, bet var gatavot pats no dārza augsnes un komposta. Tikai jāuzmanās, lai tas viss nav kaitēkļu un patogēnu piesārņots.
- Lai augsne karstā laikā mazāk izžūtu, pirms stādīšanas balkona kastē vai podā ieber 2 centimetrus biezu keramzīta slāni, kas piesaista mitrumu. Podam vai kastei jābūt ar caurumiņu apakšā, pa kurieni notecēt liekajam ūdenim.
- Visiem garšaugiem nepieciešama saule. Pilnīgā ēnā tie nīkuļos. Saulainā vietā ar mazu noēnojumu labi aug baziliks, majorāns, salvija, raudene, pupumētra. Arī ziedošajiem garšaugiem – lavandai, iztopam, mārsilam, rozmarīnam, piparmētrai, dievkociņam, lupstājam – ziedi ir krāšņāki un lapas spilgtāki zaļas, ja pa dienas vidu ir neliels noēnojums.
- Garšaugi ir visaromatiskākie, ja to augšanas laikā gaisa temperatūra pa dienu ir 20–25 grādi, bet naktī 15 grādu. Balkona sienas augiem rada aizvēju, turklāt mūri pa dienu saulē sakarst un pa nakti atdod siltumu, tā ka ar to nevajadzētu būt problēmām. Vienīgi var būt otrādi – par daudz karsts.
- Ja lodžija ir plaša un stipri vējo, tad var garos, ne tik jutīgos garšaugus – dievkociņu, vērmeli, estragonu, izopu – podos vai kastēs izvietot tā, lai tie pasargātu siltummīlošākos. Kaut vai baziliku.
- Atceries, ka katram augam vajag savu dzīves telpu, tāpēc stādījums nedrīkst būt pārāk sabiezināts.
- Garšaugiem vajag mērenu mitrumu. Ja mitruma par maz, garšaugs garšas ziņā kļūst pat stiprāks, taču pats augs ir stiegrains, bez sulīguma. Ja mitruma par daudz, saknēm pietrūkst gaisa un augi sāk slimot. Vislabāk laistīt vakarā – naktī ir vēsāks, un augi tad ūdeni var izmantot pilnvērtīgāk. Ja gaidām silts un pat karsts laiks, tad savs balkondārziņš jāaplaista arī no rīta. Jāņem vērā, ka augsni kaltē ne tikai stipra saule, bet arī stiprs vējš. Tāpat mitrums iztvaiko caur lapām. Vislabākais laistīšanai ir lietusūdens, jo tā pH līmenis ir piemērots augiem. Bet – kur tādu dabūt?! Krāna ūdens ir ciets, kaļķains, ar pH 7–9. Tāpēc vismaz vajag to pirms laistīšanas saliet traukos, lai nostājas un sasilst līdz āra temperatūrai.
- Neaizraujies ar mēslošanu. Ja augi saņem daudz slāpekļa – jā, tas veicina zaļo lapu augšanu, bet samazina ēterisko eļļu saturu. Augus nedrīkst mēslot karstas dienas vidū.
- Daudziem garšaugiem svaigas lapiņas var vākt visu vasaru. Visgaršīgākās un maigākās ir gan galvenā stumbra, gan sānu dzinumu augšējās lapiņas. Mazliet mazāk smaržīgas ir vidusposma lapiņas, bet apakšējās vienmēr jāatstāj pašam augam – augšanai. Citronmētra un baziliks visaromātiskākais un visgaršīgākais ir, pirms sācis ziedēt, tad lapās ir visvairāk ēterisko eļļu. Toties piparmētras lapās visaugstākais ēteriskās eļļas saturs ir tad, kad uzziedējusi apmēram puse ziedu. Ja visi – tad ēterisko eļļu daudzums augā samazinās.
- Ja veikalā iegādājies plastmasas podiņā augošu garšaugu, lai to uzreiz lietotu, pārstādi lielākā māla podā. Garšaugs drīz vien sakuplos. Tas lieliski papildina arī ziedošo puķu kompozīcijas.
- Rudenī uz balkona augušos garšaugus ienes telpās jau tad, kad gaisa temperatūra ārā ir 10 grādu. Ja temperatūra būs zemāka, auga augšana apstāsies.
Ko biežāk audzē?
- Baziliks (Ocimum basilicum). Patīk siltums un mitrums, jutīgs pret aukstām naktīm. Nelaisti vakarā, jo tas veicina puves attīstību. Un neļauj ziedēt, galotņo! Tas attiecas uz tradicionālo zaļo un sarkano baziliku, taču ir arī sīklapu, pundurformu baziliki (Ocimum minimum), kas ir ļoti dekoratīvi un audzējami podos. Augs nav jāveido, zied vēlu un nedaudz, mazās lapiņas pirms pievienošanas salātiem nav jāsmalcina. Tādas ir šķirnes Spicy Globe, Sperling Balkonstar, Greek Basil, Green Bouquet un citas.
- Piparmētra (Mentha). Tās tagad ir tik dažādas! Populārākie aromāti – zemeņu, šokolādes, apelsīnu, ābolu… Vajadzīgs vismaz 20 centimetrus dziļš trauks. Labāk patīk ēna.
- Pētersīlis (Petroselinum crispum). Arī vajag dziļu podu vai kasti ar auglīgu dārza zemi.
- Timiāns (Thymus). Labi aug māla puķupodā. Kā jau Vidusjūras augam, tam vajag vissaulaināko vietu un liesu augsni. Daudzgadīgs, pieticīgs. Timiāna ziedi pievilina bites.
- Salvija (Salvia officinalis). Vidusjūras augs, tātad – saulainu vietu un liesu augsni! Pacieš sausumu. Daudzgadīgs.
- Majorāns (Origanum majorana). Lieliski aug māla podiņā, atvēli tam vissaulaināko, no vējiem pasargāto vietu. Vajag pietiekami mitru, trūdvielām bagātu augsni. Aromātiska garšviela, ko nelielās devās var pievienot salātiem, dārzeņu zupām, sieriem, pastētēm, zivju, mājputnu gaļas ēdieniem.
- Raudene (Origanum vulgare). Daudzgadīgs, skaisti zied. Piemērots tomātu, liellopu, vistas gaļas ēdieniem. Maza auguma.
- Lavanda (Lavandula). Tai vajag dziļu podu, lai augs var palaist saknes vismaz 20 centimetru dziļumā. Un nevis treknu, bet smilšainu augsni, var pat pievienot granti.
- Nokaru sīpoli jeb platloku sīpoli (Allium nutans). Tie ir lieliski. Izaug ap 25–40 centimetrus gari un 2–4 centimetrus plati loki, kas drīzāk atgādina narcišu lapas. Un ēdami visu vasaru, ilgi nepāraug un nepārkoksnējas. Lokos ir daudz C vitamīna. Pavairo gan ar sēklām, gan ar ceru dalīšanu. Jālaista, ja gribi sulīgus lokus.
Ko vēl vari pagūt iesēt jūnijā?
- Koriandrs jeb kinza. Izaug ātri – 60 dienās. Pētersīļa radinieks. Izmanto gan tumši zaļās lapas, gan sēklas, ja tās ienākas. Koriandrs labi sadzīvo ar tomātiem, var sēt blakus.
- Dilles. Tieši šķirni Kurland, tās aug kā krūmiņi, ziedneši sāk veidoties ļoti vēlu. Tikai neiesēj par biezu, tad var uzmesties miltrasa. Un vēl – vajadzīga auglīga dārza augsne, vismaz 20 centimetru biezs slānis, jo augam jāveido bagātīga zaļā masa.
- Lapu sinepes. Ātraudzīgas. Piemērotas daļēji noēnotai vietai. Sēklas sadīgst 4–7 dienās. Augšanas laikā jāgādā pietiekams mitrums. Specifisks sinepju aromāts un spēcīga garša. Der pie gaļas un zivju ēdieniem.
- Rukola. Ātraudzīga, līdz ražai jāpagaida tikai 30–40 dienas pēc iesēšanas. Visgaršīgākā rukola tomēr ir, kad augusi vēsumā. Tāpēc rukolas sēšanu balkona kastē vari atlikt uz septembri. Regulāri jālaista!
