Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad aizrit desmitais gads kopš katastrofas Jaroslavļā, brālis, lai neuzplēstu rētas dvēselē, joprojām izvairās no sāpīgajām atmiņām. Tāpēc, tuvojoties traģiskā notikuma 10. gadadienai, viņš sarunā ar PDz, smagi nopūšoties, saka: «Esmu to visu palaidis prom un vairāk par to nerunāju.»
Diemžēl ar brāļa sievu Kārļa atraitni Zani Ata ģimenei tā arī nav izdevies nodibināt ģimeniskas attiecības.
«Mums nav absolūti nekādu kontaktu,» neslēpj Kārļa brālis. Viņu attiecības pilnībā pārtrūkušas pēc tam, kad Atis mammas vārdā sācis interesēties par piederīgajiem pienākošos kompensāciju. Dzīves laikā Kārlis ik mēnesi finansiāli atbalstīja savu mammu, bet pēc viņa nāves Zane izbeigusi šos pārskaitījumus. Gadu pēc traģēdijas Skrastiņa intervijās uzsvēra, ka nespēj uzņemties atbildību par vīramāti, kurai ir vēl četri bērni, turklāt kompensācijas vēl neesot saņēmusi.
Pirms četriem gadiem Kārļa un Ata mamma Ieva pēc smagas slimības aizgāja mūžībā.
Seši pēdējie dzīves gadi pēc dēla nāves viņai bijuši ļoti smagi un sāpīgi.
Viņa zaudējusi ne tikai dēlu, bet arī viņa ģimeni. Pirms vairākiem gadiem Zane gan lika nojaust, ka saspīlējums radies vīra brāļa ietekmē, bet viņas attiecības ar vīramāti neesot bijušās sliktas.
Tomēr pēc Ievas nāves izskanēja stāsti, ka vecmāmiņa esot centusies sazināties ar mazmeitām, taču atbildi neesot saņēmusi. Vienīgās darīšanas, kas viņu mūža beigās saistījušas ar Zani, bijusi tiesāšanās par apdrošināšanas kompensācijas daļu pēc dēla zaudējuma. Tā gan bijusi nesekmīga. Savas mazmeitas Ieva mūža nogalē esot redzējusi tikai fotogrāfijās, kuras viņai reiz atvedusi Zanes radiniece.
Visu interviju lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā.
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
