Rīga +9°C 
Klusā epidēmija
Ik gadu 19.aprīlī atzīmē starptautisko aknu veselības jeb Pasaules aknu dienu. Aknu slimības pasaulē strauji kļūst par vienu no nozīmīgākajām, bet vienlaikus nepietiekami atpazītām sabiedrības veselības problēmām, un tās bieži tiek dēvētas par kluso epidēmiju.
Pētījumi rāda, ka taukainās aknas (metaboliski asociētā taukaino aknu slimība, angliski MASLD) skar aptuveni 25–30 % pasaules iedzīvotāju, turklāt saslimstība strauji pieaug tieši darbspējas vecumā un pat jauniešu vidū. Prognozes ir vēl satraucošākas – līdz 2050. gadam tā varētu skart līdz pat 1,8 miljardiem cilvēku.*
Aknas – klusais filtrs, kas nesūdzas
«Aknas ir viens no svarīgākajiem orgāniem organismā – tās nodrošina detoksikāciju un vielmaiņas procesus, mazinot organismā nonākušo toksisko vielu ietekmi uz vispārējo veselības stāvokli. Ikdienā šis orgāns apstrādā ar uzturu un vidi uzņemtās vielas, tostarp toksīnus, kā arī piedalās imūnās aizsardzības procesos! Aknu funkciju iespējams būtiski traucēt, tā nopietni apdraudot vispārējo veselību.
Aknas ir ļoti pacietīgas, tādēļ nedrīkst ignorēt pat mazākos simptomus, kas varētu signalizēt par aknu stāvokļa pasliktināšanos, piemēram, ādas un sklēru dzelti, sāpes labajā paribē.
Ieteicamas regulāras veselības pārbaudes pie ģimenes ārsta, kurš, izvērtējot analīžu un citu izmeklējumu rezultātus, vajadzības gadījumā sagatavos nosūtījumu pie speciālista.
Piemēram, taukaino aknu slimību – kad aknu šūnās (hepatocītos) uzkrājas tauki – nereti atklāj tieši rutīnas ultrasonogrāfijā, veicot vispārējas veselības pārbaudes vai izmeklējumus citu diagnožu precizēšanai,» stāsta Dr. med. Aleksejs Derovs, RSU asociētais profesors, gastroenterologs, internists VCA veselības klīnikā Aura.
Aknu slimības bieži attīstās klusi – cilvēks jūtas labi, kamēr aknās jau notiek būtiskas izmaiņas. Tieši tāpēc regulāras pārbaudes ir tik svarīgas.
«Ļoti bieži izmaiņas aknu rādītājos konstatē nejauši, veicot profilaktiskas analīzes. Tas nozīmē, ka slimība ir jau sākusies, bet cilvēks par to pat nenojauš. Bioķīmiskas izmaiņas asinīs parādās jau labu laiku pirms simptomiem, tāpēc vienkāršas analīzes, pārbaudot ALAT, ASAT, GGT un bilirubīnu, var būt pirmais signāls, kas liecina – aknu veselībai jāpievērš īpaša uzmanība,» norāda ārste Jana Osīte, Centrālā laboratorija laboratorijas vadītāja.
No B hepatīta līdz C hepatītam – ārstēšanas iespējas būtiski uzlabojušās
Šobrīd tendences mainās, ja agrāk lielāka uzmanība tika pievērsta B hepatītam, tad šobrīd būtiski uzlabojušās C hepatīta ārstēšanas iespējas (C hepatīta vīrusa izraisīta infekcija, kas izraisa aknu iekaisumu), norāda Aleksejs Derovs: «Labā ziņa – mūsdienās pieejamas ļoti efektīvas pretvīrusu zāles, un savlaicīgi uzsākta ārstēšana vairāk nekā 95% gadījumu nodrošina vīrusa elimināciju.
C hepatīta ārstēšana ir valsts kompensēta – to var nozīmēt gastroenterologs, infektologs, hepatologs.
C hepatīta gadījumā būtiski lietot medikamentus, kas tieši iedarbojas uz vīrusa replikācijas mehānismiem un pārtrauc tā vairošanos.»
«Analīzēm šajā gadījumā ir izšķiroša loma, jo bez tām C hepatītu vispār nav iespējams noteikt. Taču, atklājot slimību agrīni, to ir iespējams izārstēt,» norāda laboratorijas ārste Jana Osīte.
Klusā taukainās aknu slimības problēma
Taukaino aknu slimības galvenais riska faktors ir aptaukošanās – jo lielāks ķermeņa svars, jo lielāka varbūtība, ka aknās uzkrāsies tauki, jo īpaši, ja cilvēkam jau ir, piemēram, 2. tipa cukura diabēts. Svarīgi ir apzināties, ka taukaino aknu slimība nav tikai liekā svara problēma – tā ir vielmaiņas slimība, kas var skart arī cilvēkus ar normālu ķermeņa masu.
Organismam ir dabiska tendence uzkrāt tauku rezerves, bet tā kā vairumā gadījumu nepienāk šī nebaltā diena, organismam šīs rezerves bieži vien nemaz nav vajadzīgas.
Turklāt tauku uzkrāšanos veicina arī mazkustīgs dzīvesveids. Sākumā organisms ar šīm liekajām tauku rezervēm spēj tikt galā bez izteiktiem simptomiem, bet pēc laika lieko tauku dēļ var sākt pasliktināties veselība – tauki aknu šūnās ne tikai uzkrājas, bet arī veicina iekaisumu un vielmaiņas traucējumus, ietekmējot visu organismu kopumā. Piemēram, ja attīstās aknu ciroze, šī vēlīnā aknu slimība nozīmē ļoti nopietnu apdraudējumu veselībai – veselos aknu audus pakāpeniski aizstāj rētaudi, tiek traucēta aknu darbība, un smagos gadījumos var būt nepieciešama pat aknu transplantācija.
«Taukaino aknu slimība bieži sākas ar nelielām izmaiņām, kuras cilvēki mēdz ignorēt – nedaudz paaugstinātus aknu enzīmus nereti uzskata par nebūtiskiem, lai gan tas var būt pirmais signāls par vielmaiņas traucējumiem,» skaidro Osīte.
Kas ir riska grupā?
Profilaktiski pārbaudīties un pievērst pastiprinātu uzmanību aknu veselībai būtu nepieciešams ikvienam – arī bērniem, tomēr īpaši riska grupām.
Lielāka iespēja saslimt, piemēram, ar taukaino aknu slimību ir cilvēkiem ar izteiktu lieko svaru, 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kā arī cilvēkiem ar ilgstošu un pārmērīgu alkohola lietošanu. Tiesa, jāņem vērā, ka aptuveni ceturtajai daļai pacientu, kam konstatē taukaino aknu slimību, ir normāls ķermeņa masas indekss. Tas nozīmē, ka slimība var attīstīties arī cilvēkiem bez izteiktas aptaukošanās.
Ja aknas sāk sāpēt, tas bieži nozīmē, ka slimība jau ir progresējusi.
Kā rūpēties par aknu veselību?
- Ēdot regulāri, vismaz trīs reizes dienā, ievērojot sabalansētas porcijas.
- Priekšroku dodot vārītam, sautētam un tvaicētam ēdienam.
- Ar uzturu uzņemot pietiekamu daudzumu olbaltumvielu (piena produktus, olas, gaļu, zivis).
- Uzturā iekļaujot pilngraudu produktus.
- Ēdot vitamīniem un minerālvielām, šķiedrvielām bagātīgu uzturu.
- Dzerot pietiekamu daudzumu ūdens dienas laikā.
- Atsakoties no smēķēšanas, alkohola.
- Nelietojot apšaubāmus preparātus vai uztura bagātinātājus aknu darbības uzlabošanai bez ārsta vai farmaceita konsultācijas..
- Ikdienā iekļaujot pastaigas, kāpšanu pa kāpnēm un regulāras fiziskās aktivitātes.
- Pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar speciālistu, kurš izvērtēs veselības stāvokli un iespējamos riskus!
- Svarīgākais – sabalansēts uzturs, kustība un regulāras veselības pārbaudes!
Aknu veselība lielā mērā ir atkarīga no ikdienas izvēlēm, un atšķirībā no daudzām citām slimībām, tās bojājumus bieži iespējams novērst vai būtiski aizkavēt. Speciālisti uzsver – tieši savlaicīga diagnostika un dzīvesveida korekcija ir galvenie faktori, kas ļauj novērst smagas sekas un ilgtermiņā saglabāt aknu darbību.
Labā ziņa – lielāko daļu aknu slimību var novērst vai būtiski aizkavēt. Tas lielā mērā ir atkarīgs no mūsu ikdienas izvēlēm.
Aknu veselības labā ikdienā ieteicams ievērot sabalansētu uzturu, nelietot alkoholu, nesmēķēt, būt fiziski aktīvam, nodrošināt kvalitatīvu miegu un regulāri veikt vispārējās veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, atgādina profesors Aleksejs Derovs.
«Svarīgi saprast, ka normāli analīžu rezultāti šodien vēl nenozīmē, ka risks nepastāv nākotnē, tādēļ aknu rādītājus ieteicams kontrolēt regulāri, nevis tikai tad, kad jau parādījušies simptomi, – it sevišķi, ja ir riska faktori,» rezumē Centrālās laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
*Starptautiski pētījumi un publikācijas medicīnas žurnālos, tai skaitā The Lancet un PubMed datubāze.
