Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Visticamāk, mans kolēģis, kurš konsultēja, bija asinsvadu ķirurgs – tātad speciālists, kurš ārstē gan vēnas, gan artērijas. Ļoti iespējams, ka viņš saskatīja kādas pazīmes, lai uzdotu tev šo jautājumu par miega artērijām, jo visas organisma sistēmas ir saistītas, ietekmē cita citu. Labs ārsts ar pacientu runā arī par veselību, par profilaksi un skata viņu kopumā.
Bet nu – par miega artērijām! Droši vien tu jau zini, ka tās atrodas uz kakla – vietā, kur parasti tausta pulsu. Kopējā miega artērija kakla vidū sadalās divās daļās. Ārējā miega artērija apasiņo sejas audus, bet iekšējā kopā ar vēl divām mugurkaula artērijām piedalās smadzeņu asins apgādē.
Pētījumi liecina, ka apmēram katram ceturtajam pacientam insulta iemesls ir miega artēriju sašaurinājums.
Taču ir arī labā ziņa – ja to laikus atklāj, asinsvadu ķirurgi var palīdzēt katastrofu galvas smadzenēs nepieļaut. Negribu biedēt, tomēr atgādināšu, ka 10–30 procenti pacientu no insulta mirst, bet 25 procentiem saglabājas invaliditāte, jo bojā gājušās smadzeņu šūnas nav iespējams atjaunot.
Kāpēc aizaug?
Normāli asinsvada iekšējā sieniņa ir gluda, taču, izgulsnējoties lipīdiem, rodas to sašaurinājums un nosprostojums. Kāju asinsvadu aizaugšana var novest pie apgrūtinātas staigāšanas, čūlu veidošanās un pat gangrēnas. Ja aizaug sirds asinsvadi, draud stenokardija un infarkts, bet, ja pasliktinās vai tiek pārtraukta smadzeņu apasiņošana, var rasties cerebrāls infarkts, ko tautā vienkārši sauc par insultu.
Dažiem sašaurinājums mēdz būt visos asinsvados. Piemēram, kaislīgiem smēķētājiem.
Viņiem ļoti bieži ir aizdambējušās kāju artērijas un var rasties izmaiņas arī miega artērijās un sirds asinsvados. Tātad tos nelabvēlīgi ietekmē gan smēķēšana, gan augsts holesterīna līmenis (it īpaši zema blīvuma), gan paaugstināts asinsspiediens un cukura diabēts. Īpaši bīstama kombinācija ir cukura diabēts ar smēķēšanu.
Visu šo faktoru ietekmē veidojas aterosklerotiskā plātnīte, kuras iemīļotā vieta asinsplūsmas turbulences dēļ parasti ir tur, kur miega artērija sadalās. Plātnītei augot un sašaurinot asinsvadu arvien vairāk, tas var pēkšņi trombozēties, vai arī no plātnītes var atrauties kāds fragments, kas ar asinsplūsmu nonāk galvas smadzenēs, un tad rodas insults.
Ir cilvēki, kam plātnīte izveidojas tikai miega artērijas sadalīšanās vietā, bet citiem ģenētisku faktoru, smēķēšanas vai vēl kādu neveselīgu paradumu dēļ asinsvads ir izmainīts visā tā garumā. Proti, ar lielākiem vai mazākiem sašaurinājumiem. Tā ir vēl sliktāka situācija.
Visbiežāk pārmaiņas asinsvados norit pakāpeniski vairāku gadu garumā, tāpēc žēl, ka daudzi par tām uzzina tikai tad, kad insulta dēļ nonākuši slimnīcā.
Lieta tāda, ka, augot ciet kāju asinsvadiem, kājās rodas sāpes, taču izmaiņas kakla asinsvados parasti nejūt.
Par miega artēriju sašaurinājumu var liecināt vienīgi tranzitori išēmiska lēkme jeb, vienkārši sakot, mikroinsults. Tas nozīmē, ka uz pusstundu vai stundu pēkšņi pārstāj kustēties viena roka, iestājas pēkšņs samaņas vai īslaicīgs redzes zudums.
Visbiežāk vienai acij – tajā pusē, kur sašaurināta miega artērija, – priekšā noslīd tāds kā plīvurs. Lēkmes laikā nav iespējams noturēt pat krūzīti un veikt citas vienkāršas darbības, jo roka ir bezspēcīga. Sašaurinoties miega artērijai ķermeņa labajā pusē, īslaicīgi kustību traucējumi ir kreisajā pusē, un otrādi. Ja miega artērija ir stipri izmainīta, šādas lēkmes var atkārtoties pat vairākas reizes dienā.
Pacienti bieži vien sūdzas arī par atmiņas traucējumiem un džinkstēšanu ausīs… Taču tad izmaiņas miega artērijās parasti neatrod.
Kā pārbaudīt?
Vispirms miega artērijas izmeklē ar ultrasonogrāfijas metodi. To sauc par brahiocefālo asinsvadu doplerogrāfiju jeb duplekso skenēšanu, ko veic radiologs, kas apguvis neirosonogrāfiju. Tiek pārbaudītas ne tikai miega, bet arī mugurkaula un zematslēgas kaula artērijas, kā arī dažkārt izvērtē atsevišķu asinsvadu stāvokli galvaskausa iekšienē.
Izmeklējumā var pārliecināties, vai artērijas ir sašaurinātas, un novērtēt sašaurinājuma pakāpi. Ja tas ir sākotnējs – starp 10 un 50 procentiem –, operāciju neveic, bet jālieto zāles asins šķidrināšanai un pret augstu holesterīna līmeni. Jākontrolē asinsspiediens un cukura diabēta pacientiem rūpīgi jāseko cukura līmenim asinīs. Tad bumbiņa ir tavā pusē un turpmākais scenārijs lielā mērā atkarīgs no tavas pašas vēlmes mainīt ieradumus un rūpēties par savu veselību. Atkārtotu doplerogrāfiju rekomendē veikt pēc gada un, ja nekas nav mainījies, atkarībā no holesterīna rādītājiem, pēc 2–3 gadiem.
Sonogrāfijā izvērtē arī aterosklerotiskās plātnītes struktūru. Tā var būt ne tikai kā kaļķa gabaliņš, bet mīksta, ar veciem trombiem – asins recekļiem, kas uz tās izgulsnējušies. Tādas plātnītes ir nestabilas, un tāpēc uz tām izveidojas jauns trombs, kas var vieglāk atrauties un iekļūt galvas smadzenēs.
Jāatzīst gan, ka ultrasonogrāfija ir subjektīva izmeklēšanas metode, tātad atkarīga no ārsta acīm, pieredzes, zināšanām un pat talanta.
Parastās ultrasonogrāfijas iespējas ir plašas, un tomēr ierobežotas. Piemēram, ja kungam ir dūšīgs kakls, miega artēriju ir grūtāk vizualizēt. Tāpēc, ja rodas aizdomas par nozīmīgu sašaurinājumu, papildus veic datortomogrāfijas angiogrāfiju, taču, ja ir slimas nieres un nedrīkst ievadīt kontrastvielu – magnētiskās rezonanses angiogrāfiju. Ar šīm metodēm var vēl precīzāk izvērtēt, cik sašaurinājums nopietns, kur stenozējošā plātnīte sākas, kur beidzas, vai ir tikai viena vai vairākas. Iespējams arī rūpīgāk izvērtēt galvas smadzeņu asinsvadus.
Operāciju mēs nekad neveicam, vadoties tikai pēc ultrasonogrāfijas datiem, – iepriekš vienmēr taisa asinsvadu angiogrāfiju. Ja vien iespējams, parasti iesaku izmeklēties vienā no universitātes slimnīcām – Stradiņos vai Austrumu slimnīcā.
Ko pēc tam?
Ja izmeklējumos atklājies, ka miega artērija sašaurinās, mēs izvērtējam, vai nav nepieciešama operācija.
Miega artēriju operē, ja cilvēkam, kuram jau bijis mikroinsults vai insults, tā sašaurinājusies par 50 procentiem. Pārējiem – ja miega artērija sašaurinājies par 75 procentiem. Tiesa, ir izņēmumi.
Piemēram, pētījumi liecina, ka sievietēm pēc 80 gadu vecuma no šīs miega artērijas tīrīšanas operācijas nebūs ieguvuma.
Operācijas laikā kaklā artērijas sadalīšanās vietā izdara 4–7 centimetrus lielu griezienu, asinsvadu nospiež ar speciāliem instrumentiem, pārgriež un artēriju iztīra, lai tās sieniņa atkal būtu gluda. Jāpiebilst, ka kakla audi ir labi apasiņoti un parasti rēta pēc operācijas paliek minimāla.
Bīties no operācijas nevajag. Sāpes ir minimālas, un parasti jau trešajā dienā var doties mājās. Saudzējošs režīms jāievēro tikai nedēļu un jālieto medikamenti. Ir ļoti svarīgi, lai arteriālais spiediens nepārsniegtu 140/80 mmHg, it īpaši pirmajā nedēļā pēc operācijas.
Protams, iespējamas arī komplikācijas, un visnejaukākā no tām ir insults operācijas laikā. Taču uzreiz varu nomierināt, ka tas notiek ļoti reti – vienam no simts.
Pacientiem, kuri tāpēc baidās operēties, stāstu, ka daudz bīstamāk ir dzīvot ar sašaurinātu miega artēriju, jo tad insults var piemeklēt, piemēram, mežā sēņojot.
Un tad gan, pat ja izdosies nokļūt līdz slimnīcai, būs pagājis ilgs laiks un vairs nevarēs palīdzēt tik kvalitatīvi kā tad, ja insults notiek slimnīcā uz operāciju galda.
Pēc insulta un tranzitori išēmiskas lēkmes jeb mikroinsulta uz operāciju galda būtu jānokļūst iespējami drīzāk – 48 stundu līdz divu nedēļu laikā, jo ir paaugstināts risks, ka insults atkārtosies. Pacienti reizēm nesaprot, kādēļ pēc insulta jāveic operācija?! Vai arī – ja pēc tās nesāk kustēties roka vai neatgriežas runa, vaicā – vai tad bija vērts operēties? Jā, noteikti bija vērts, jo operācijas mērķis ir panākt, lai insults vai tranzitori išēmiska lēkme neatkārtotos, kam bieži vien ir smagākas sekas nekā pirmajā reizē.
Otra miega artērijas ārstēšanas metode ir angioplastija un stentēšana, kad aterosklerotisko plātnīti nevis izņem ārā, bet artērijā, asinsvadu no iekšpuses paplašinot, ievieto stentu – metāla sietiņu. Pēc jaunāko pētījumu rezultātiem, stentēšanai ir lielāks komplikāciju risks nekā vaļējai operācijai. Tāpēc šo metodi, neraugoties uz tās mazinvazīvo šarmu, izvēlas tad, ja blakusslimību dēļ ir pārāk augsts vaļējas operācijas komplikāciju risks. Tomēr stentu kvalitāte arvien uzlabojas un angioplastijas veic arvien biežāk, tāpēc, kurš būs labāks risinājums nākotnē, rādīs laiks.
Visbeidzot, kad pacients ir izārstēts un ar viņu pārrunāju veselīga dzīvesveida nozīmi, lai insults neatkārtotos, lielākā daļa, apzinoties risku, pēc izrakstīšanās no slimnīcas maina savus paradumus. Piemēram, atmet smēķēšanu. Noteikti jālieto arī zāles – pret augstu asinsspiedienu un paaugstinātu holesterīna līmeni, lai kavētu aterosklerozes progresēšanu, aspirīns vai citi medikamenti asins šķidrināšanai, lai nepieļautu trombu veidošanos uz aterosklerotiskās plātnītes, kā arī jākontrolē cukura līmenis asinīs. Tad insulta risks saruks līdz minimumam.
Noteikti pārbaudi miega artērijas, ja:
- tev ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, augsts asinsspiediens un nepietiekami kontrolēts cukura diabēts;
- tev bijis infarkts, insults vai tranzitori išēmiska lēkme jeb mikroinsults;
- tev ir operētas sirds vai kāju artērijas;
- tu esi vīrietis pēc 65 gadu vecuma un smēķē.
Pēc miega artērijas operācijas
Diemžēl miega artērija var aizaugt atkal, it īpaši, ja tu neievēro ārsta ieteikumus…
- Latvijā pieņemts, ka pēc operācijas ultrasonogrāfija atkārtoti jāveic pēc pusgada, taču citur, piemēram, Lielbritānijā, to veic tikai tad, kad parādās simptomi, kas liecina par izmaiņām asinsvados.
- Ja atrod kaut ko aizdomīgu, atkārto arī datortomogrāfijas angiogrāfiju.
- Ja viss kārtībā, izmeklēties atkal vajag pēc 2–3 gadiem.
