Savu plašo sirdi nespēja sadziedēt. Atvadoties no sirds ķirurga Jāņa Volkolakova 1

Savu misiju Jānis Volkolakovs būtu turpinājis vēl ilgi, ja ne pēdējais gads… Tas sirds ķirurgam bija emocionāli ļoti smags.

Darbu uztvēra kā misiju 

Jānis Volkolakovs bija sirds dakteris visās nozīmēs – pacienti viņu mīlēja ne tikai par viņa talantu, bet arī sirsnību, ar kādu viņš izturējās pret katru. Savā mūžā Jānis bija izglābis simtiem dzīvību. Viņš teica: «Man ir misija uzdāvināt cilvēkiem laiku.» Sirds ķirurga talants viņam bija Dieva dots, un Jānis to apzinājās. «Operāciju zālē jūtos kā oāzē – tur esmu nesasniedzams, lai kas notiek pasaulē. Operējot esmu laimīgs. Iespējams, tā izpaužas talants,» sprieda ārsts. Savu misiju Jānis Volkolakovs būtu turpinājis vēl ilgi, ja ne pēdējais gads… Tas sirds ķirurgam bija emocionāli ļoti smags. Pērn decembrī nomira Jāņa tēvs – sirds ķirurģijas profesors un Sirds ķirurģijas centra izveidotājs Jānis Volkolākovs. Pavasarī viņam būtu palikuši 90 gadi. Arī darbs pandēmijas apstākļos bijis stresa pilns. Tas atstāja nospiedumu uz viņa emocionālo stāvokli. Jāņa ilggadējais kolēģis Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš saka – Volkolakova nāve ir neaptverami liels zaudējums ne tikai ārstu saimei, bet visai sabiedrībai. «Ar Jāni esmu bijis kopā visu viņa karjeru. Esam vienaudži. Mūsu ceļi krustojās pagājušā gadsimta 90. gados, un kopš tā laika esam strādājuši plecu pie pleca, tāpēc šis zaudējums man ir īpaši sāpīgs,» teic Stradiņš.