Daktere Astrīda Tirāne: Agrāk bija kauns būt vientuļajai mātei, bet tagad pat pagodinājums

Mani sagaida liels, tumšs labradors, kurš visu sarunas laiku tēlo aizmigušu, bet patiesībā gan jau uzmanīgi klausās, ko saimniece stāsta. Astrīda šiverējas – vāra kafiju, sagriež gabaliņos sieru, pat uzgrauzdē maizītes un piedāvā smalkus cepumus, kuriem neatceros nosaukumu. Mazdēls viņu mudinot tos pirkt – esot jāēd maz, bet labi. Daktere ir tikko nofotografējusies, kostīmiņš vēl mugurā, bet kurpes noliktas pie dīvāna.

– Vai, daktere, kādas jums mazas kurpītes! 
– Kur nu mazas! Kad biju jauna, man bija 36. izmērs, vēlāk 37., bet tagad, vecumdienās, jau ir 39. Ar katru iznēsāto bērnu man kājas izmērs pieauga par centimetru, un tā notiek daudzām sievietēm. Kamēr bērniņš ir vēderā, no hipofīzes aktivizējas augšanas hormons – sievietei kļūst lielākas gan rokas, gan pēdas. 

Tagad – kur es eju, tur viena. Kāds uzaicina dancot, un liekas – cik stulbi…

– Daktere, ja jāpasaka četros vārdos, tā pa godīgo – kā jums klājas?
– Riebjas, ka esmu veca. Tiešām. Kāda sieva reiz televīzijā teica: «Vecums, tā ir viena sūda būšana.» Es viņai pilnīgi piekrītu. Visu laiku vēl bija tā nekas, bet tad – spiediens uzkāpj, redze pasliktinās, vēl visādas vainas. 80 gadi ir vecums, kad laikam jau pietiek dzīvot. Eiropā mūža ilgums sievietēm ir 82 gadi, Latvijā – 80. Māsa man nodzīvoja 82 gadus, tēvs un mamma – katrs 71 gadu, abi aizgāja ar vēzi.