Kas ir kognitīvās jeb domāšanas kļūdas?

Ja tās vajā, katrreiz apšauba jūsu spējas, varēšanu, tad var gadīties, ka  tās var būt pavisam aplamas un atrautas no reālās situācijas. Ja jūs noticat tām, tas grauj jūsu paštēlu un pašpārliecinātību. Šādas aplamas domas un pārliecības var atturēt no uzdrošināšanās realizēt idejas, sasniegt mērķus un gūt personīgo izaugsmi.

Tam par pamatu var būt kognitīvās jeb domāšanas kļūdas. Tās ir automātiskas domas, kas cilvēkam ienāk prātā, piedzīvojot kādu situāciju. Piemēram, vienas neveiksmes dēļ projektā, cilvēks izlemj pārtraukt visu projektu un domā, ka noteikti projekts nebūs veiksmīgs un tas ir ceļš uz izgāšanos – notiek arī savu profesionālo spēju apšaubīšana un devalvācija. Šajā gadījumā mēs runājam par melnbalto domāšanu jeb visu vai neko – piedzīvojot šādas aplamas domas, mums šķiet, ka viss ir tikai labi vai tikai slikti, ka nav citu starpposmu, kas patiesībā var būt daļa no attīstības procesa. Taču, ne vienmēr piedzīvota neveiksme darba procesā norāda par neveiksmīgu rezultātu – neveiksme patiesībā var virzīt un attīstīt idejas citā virzienā, nonākot pie vēl labāka rezultāta un jauniem sasniegumiem. Tieši tādēļ šādas domas ir aplamas un tiek uzskatītas par domāšanas izkropļojumiem.

Tieši tādēļ šādas domas ir aplamas un tiek uzskatītas par domāšanas izkropļojumiem

 “Ja nu kaut kas atgadās?”, “ja nu es nokļūstu avārijā?”, “ja nu es smagi saslimstu?” un tamlīdzīgi – arī šādas domas mēdz ienākt prātā un tērē mūsu iekšējos resursus, veicinot satraukumu, stresu un bailes. Taču arī šīs domas ir aplamas! Tāpat kā sevis nemitīga salīdzināšana ar citiem, kuriem, it kā, dzīve ir daudz veiksmīgāka nekā man – kuri ir gudrāki, bagātāki un laimīgāki cilvēki nekā es. Patiesībā mēs nemaz nezinām, ar kādām problēmām saskaras “tie laimīgie un veiksmīgie cilvēki”. Redzam tikai to dzīves daļu, kas tiek rādīta, taču katrai medaļai ir divas puses un katram cilvēkam savas problēmas.

Citiem šķiet, ka viņi zina, otra cilvēka domas un nolūkus, ko dēvē par domu lasīšanu. Piemēram, “viņš noteikti domā, ka es izgāzos”, “viņš domā, ka es neesmu piemērots šim darbam”, “viņš domā, ka es izskatos muļķīgi”… Patiesībā jau mēs nezinām, un nevaram zināt, ko domā otrs cilvēks, ja neesam to noskaidrojuši, vai kā citādi uzzinājuši. Visbiežāk cilvēki ir pārņemti ar savām lietām un viņiem nemaz nav laika iedziļināties sīkumos, kas attiecas uz citiem. Svarīgi būtu arī neuztvert notiekošās situācijas personīgi, bet spēt izprast, ka situācijai var būt arī citi loģiski skaidrojumi, kas nav nekādā veidā personīgi attiecināmi uz mani. Pētījumi ir pierādījuši, ka šādas un vēl citas aplamas domas un pārliecības veicina trauksmi, depresiju, neirotismu un stresu. Dzīvojot šādās aplamās domās un pārliecībās, cilvēkam var būt grūtības pielāgoties jaunās situācijās un pārvarēt jaunus izaicinājumus, kas ir mūsdienu cilvēka ikdiena.

Pētījumi ir pierādījuši, ka šādas un vēl citas aplamas domas un pārliecības veicina trauksmi, depresiju, neirotismu un stresu

Proti, aplamās domas jeb kognitīvās kļūdas ir rezultāts tam, kāda attieksme un pārliecības par sevi un pasauli sev apkārt, mums ir izveidojušās un nostiprinājušās dzīves laikā. Šī attieksme un pārliecības ir veidojušās no gūtās pieredzes ģimenē un sociālajā vidē, mijiedarbībā ar cilvēkiem mums apkārt. Balstoties uz šo pieredzi, prāts apstrādā informāciju un vada mūsu uztveri. Tādejādi arī rodas šīs automātikās domas, kas ietekmē mūsu emocijas, motivāciju un paštēla izjūtu. Ja nemitīgi prātā rodas domas ar negatīvu problēmu vai situāciju interpretāciju, tas liek domāt, ka nespēju tikt galā ar savu dzīvi un tās izaicinājumiem, ka citiem klājas daudzreiz labāk, nekā man. Ilgākā laika periodā cilvēkam var rasties psiholoģiskas grūtības, trauksme un depresija. Domas nemitīgi nodarbina cilvēka prātu, veidojot emocionālo fonu, kam seko uzvedība un fizioloģiskas izmaiņas ķermenī.

Kognitīvo kļūdu transformēšana ir kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) darbības laukā, kur, izmantojot KBT tehnikas, psihoterapeita/psihologa mērķis sadarbībā ar klientu ir pārveidot šādas aplamas domas un pārliecības.

Ne vienmēr cilvēks pats spēj objektīvi identificēt, ka ir nokļuvis aplamu pārliecību slazdā, jo šāda situāciju un notikumu interpretācija ir nostiprinājusies cilvēka uztverē. Tās var būt pārņemtas no ģimenes attieksmes, tām pamatā var būt cilvēka ilgstoša pakļautība kādiem emocionāliem pārdzīvojumiem, kur meklējot skaidrojumu, vienīgā interpretācija ir radusies pārliecība, ka, piemēram, “mani neviens nemīl”, “esmu neveiksminieks”, “neko neprotu izdarīt gana labi” u.c. Parasti problēma tiek atklāta izejot no sekām – cilvēka sliktās pašsajūtas, zema pašvērtējuma, nepamatotas neveiksminieka izjūtas, kas kopumā pakļauj cilvēku trauksmei un depresīviem stāvokļiem. Tādēļ esi vērīgs! Ja arī tavu dzīvi ietekmē aplamas domas un pārliecības, pirmkārt, izpēti argumentus, vai tās ir pamatotas un meklē veidus, kā tās transformēt.

Raksta autore:

Mg. psych. Gunita Skaldere-Darmudasa,

Klīniskais un veselības psihologs, RSU doktorante.

Vairāk informācija: http://www.harmony-in-mind.lv/