Rīga +10°C 
Rakstniece Maija Pohodņeva pavasarī nebūt nebija tik iedvesmota, jo no veikalā iegādātajām sēklām izauguši vien daži stādiņi. Taču meklējusi vietu, kur tos iestādīt. Maijai draugi Zanda un Gatis vēlīgi atļāva ķirbju stādus iestādīt viņu īpašumā netālu no komposta kastes.
«Ķirbji bija drošībā, jo saimniekiem negaršo,» pasmaida Maija.
Stādi esot negaidīti izpletušies, jo tur tiem bijis pietiekami barības vielu un mitruma.
Arī kopšana nebija sarežģīta. «Vienu reizi augustā nogriezu to, kas izskatījās lieks, kā arī bija pārņēmis dobes un citas vietas, kur tam it nemaz nebija jāatrodas. Saimnieki vairs netika pie komposta kastes. Un kaimiņi sāka skatīties šķībi, jo ķirbis bija nodomājis kāpt augšā pa sētu. Mana doma, nesaudzīgi rīkojoties ar šķērēm, lai nestīgo, bet audzē ķirbjus,» atceras Maija.
Muskata ķirbji padevušies brangi. «Mērogam - mani mazie 41. izmēra zābaciņi teju vai kristāla kurpīšu lielumā,» saka Maija.
Ķirbji padevušies arī smagāki par 15 kilogramu granulu maisu, jo to Maija ar vienu roku varot pacelt viegli, bet ķirbjus nācies ripināt pa zemi.
«Novācu arī maziņos. Tie pirmie aizies uz pannas. Tekstūra viendabīga, blīva un sulīga. Saldi un aromātiski. Cepšu, sautēšu, marinēšu. Un glabāšu. Arī dalīšos ar draugiem, kas iepriekš cienājuši ar saviem ķirbjiem,» tā Maija.
