Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Rast spēku pie dabas. Ārijas stāsts
Ogres novadā, mājā Pienupītes, saimnieko Ārija Lāce. Viņa pirms sešiem gadiem pieņēma lēmumu – no daudzstāvu dzīvokļu mājas pilsētā pārcelties tuvāk dabai. Lai arī katru dienu mēroju ceļu uz darbu Rīgā, nu ik vakaru atgriežos mājās, kur gūstu enerģiju. Ir bijis laiks, kad ērtību ziņā pilsēta bija lieliska vieta dzīvošanai.
Tomēr kādā brīdī saproti, ka sāk pietrūkt spēka un pilsēta nogurdina.
Ja spēka nav man pašai, nevaru to dot arī citiem. Tā izlēmu iegādāties īpašumu 30 kilometru attālumā no Rīgas, kas ir ērts variants, ja daļa ikdienas paiet pilsētā un daļa – laukos. Zināju, ka vienai uzturēt piecu hektāru plašu teritoriju nebūs viegli, bet šo gadu laikā ne reizi neesmu savai saimniekošanai atmetusi ar roku.
Piemēram, ikdienā ļoti bieži jāpļauj zāle. Šeit zāles pļāvēja robotiņš galā netiktu. Nepieciešama tehnika un spējas to darīt. Bieži vien man palīgos nāk izpalīdzīgi kaimiņi. Tāpat dārza laistīšana un ravēšana aizņem ļoti daudz laika. Lai apkārt mājai nebūtu tikai zaļa pļava, esmu ierīkojusi siltumnīcas un puķudobes. Tas ikdienā sniedz prieku acīm! Darbs šeit dzen darbu. Tiklīdz esmu izravējusi kādu dobi, paiet pāris nedēļas, un nezāles ir atgriezušās. Manā īpašumā ir arī Daugavas krasts, kuru bieži vien nepieciešams sakopt, jo ir cilvēki, kas neprot pateikties dabai par to, ko tā dod. Taču tas neliek rokām nolaisties. Gluži pretēji – liek domāt radošāk un plašāk. Ir darbi, kurus grūti un pat neiespējami paveikt vienai, bet es uzskatu, ka sievietei viss nav jāprot. Liela prasme ir mācēt arī palūgt palīdzību un to bez kautrēšanās pieņemt. Ja dzīvo un saimnieko viens, nevajag baidīties un jābūt atvērtam visdažādākajām situācijām!
