Nelikvidē grodu aku - sakop to!

Latvijā ir ļoti maz speciālistu, kas nodarbojas ar grodu aku tīrīšanu un rakšanu. «Ir pašdarbnieki, kas izdomā, ka to varētu darīt, bet vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai šo jomu izprastu,» apgalvo Dzintars Štrauss no Saldus. Viņš ar aku rakšanu un tīrīšanu nodarbojas 12 gadu. «Nevienā skolā to nevar iemācīties. Var apgūt, vienīgi izbaudot uz savas ādas. Tikai tad saproti, ko no dabas, no zemes var paņemt un kā kurā situācijā pareizi darīt.» Pieredzes gūšana prasa gadus un arī savus līdzekļus.

Sākumā vajadzēja labot pašam savas kļūdas, bet laika gaitā – citu saraktos misēkļus vēl simtiem reižu vairāk. «Uzskatu, ka apmēram deviņdesmit procentu aku Latvijā nav pareizi izraktas. Cenšos palīdzēt tiem, kam tā sanācis. Viss ir labojams,» mierina Dzintars. Un salīdzina: «Lai gan ir arī tādi cilvēki, kas uzreiz pērk jaunu mašīnu, ja vecā vairs neiet.”

Lielākais prieks un gandarījums ir sagādāt pietiekamā daudzumā ūdeni cilvēkiem gados, kas ar ūdeni pieraduši knapināties un dzīvojuši pēc grafika. Lai aka nepaliktu sausa, vienu dienu mazgājas paši, nākamajā mazgā traukus, trešajā laista dārzus. «Arī tad, kad aku esmu sataisījis, viņi aizvien nevar pierast un aizrāda, lai nelaistās ar ūdeni,» Dzintars sirsnīgi pasmaida.

Citi lasa

Egita Galiņa

Dzīvesstils

Kā Pelšu pāris nopirka nolaistu īpašumu Cēsu pusē, lai piepildītu sapni par dzimtas mājām

Lauma Lapsa

Atvadas

FOTO: Ar aplausiem atvadās no leģendārā aktiera Gunāra Placēna. Sieva atklāj, kāda bija viņa dzīves izskaņa

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

«Ļoti daudzi domā, ka sagādāt ūdeni ir mans vai kāda cita akas racēja pienākums. Tā nav.

Mans pienākums ir izvērtēt situāciju, saprast, kas izdarīts nepareizi, kā to var labot, piedāvāt savu risinājumu.

Ja pozitīva iznākuma nav, cilvēki brīnās, kāpēc jāmaksā. Bet es un arī neviens cits nevar dot garantijas par dabas untumiem, taču esmu patērējis savu laiku, izmantojis savas zināšanas!» Dzintars arī neslēpj, ka ir gana šerps, ja saimnieks iedomājas, ka zina labāk, kas akā darāms. Galu galā viņam ir lielāka pieredze. Viņš nav gatavs strīdiem un garām diskusijām, labāk sakārto savus darba instrumentus, saliek visu atpakaļ mašīnā un dodas prom. Darba tāpat netrūkst.

Tikai roku darbs

Akas rakšana no jauna ir ļoti dārgs prieks. Vispirms nepieciešams aicināt rīkstnieku, kurš norāda uz āderēm, tad ar kontrolurbumu palīdzību jāizdara ģeoloģiskā izpēte, un tikai tad, ja apstiprinās, ka viss kārtībā, var ķerties pie darba.

«Iespējams, mani pakalpojumi ir paši dārgākie Latvijā,» Dzintars neslēpj. Par iemesliem viņš min gan savas zināšanas, gan salīdzinoši mazo konkurenci. «Es gan tikai priecātos, ja parādītos vairāk zinošu kolēģu. Varbūt tad arī cenas samazinātos.» Taču jaunie to nevēlas darīt, jo darbs ir tiešām grūts, netīrs un prasa fizisku piepūli.

Akas rakšana ir roku darbs. Ar ekskavatoru to darīt nav pareizi.

Zemes plaisa, pa kuru plūst ūdens, ir maza, pirksta lielumā. Pirmās plaisas parādās divu, trīs metru dziļumā. Ja ar traktoru atrok, aka sākumā vēl savu funkciju pilda. Taču, kad saliek grodus un, izmantojot tehniku, sāk apbērt ar zemi, uzreiz vienā pusē veidojas liels svars, jo ekskavators uzreiz izgāž teju tonnu. Līdz ar to, pirmkārt, izšķobās aka, otrkārt, plaisu aizspiež ciet, un tā vairs nespēj funkcionēt, skaidro meistars.

«Ir tādi, kas saka – man jau lētāk ir uztaisīt dziļurbumu nekā sakārtot aku,» novērojis meistars, «bet kāpēc jūs domājat, ka roku darbs būs lētāks nekā mehanizētais?» Daudzi saimnieki dziļurbumam dodot priekšroku tādēļ, ka redz – vecajā grodu akā ūdens ir par maz, tātad to vairs nav vērts izmantot.  Taču jārēķinās arī, ka dziļurbuma ūdens garša un aromāts nereti ir atkarīgi no atrašanās vietas, ģeoloģiskajiem apstākļiem, dziļuma un izmantotajiem materiāliem.

Dažreiz ūdens nav baudāms, jo, piemēram, sēra piejaukuma dēļ ož pēc vecām olām. Tad risinājums ir tomēr salabot aku, tās ūdeni novirzīt uz virtuvi, kur to izmanto pārtikai, kā arī vannasistabu, bet dziļurbuma ūdeni izmantot tualetē, dārza laistīšanai un citām saimnieciskām vajadzībām.

Darbu gaita, ja vēlies izrakt aku

1. Rīkstnieks. Neizvēlies tādu, kas reklamējas avīzēs vai sludinājumu portālos. Labākajiem to darīt nevajag. Ieklausies kaimiņu, draugu, aku racēju ieteikumos. Rīkstnieks izstaigās vietu, kur esi ieplānojis aku, un pateiks, kur atrodas āderu krustpunkts.
2. Kontrolurbums. To veic rīkstnieka norādītajā vietā. Veicot ģeoloģisko izpēti, speciālists pārliecinās ne tikai par to, vai zemes plaisa ir pietiekami liela, lai saimniecību apgādātu ar ūdeni, bet arī par iežu sastāvu. No tā atkarīgs, cik laika aizņems rakšana. Kontrolurbumus veic firma, kas nodarbojas ar šo pakalpojumu sniegšanu.
3. Tāme. To speciālists veido pēc ģeoloģiskās izpētes. Tāmē iekļauj ne tikai darba izmaksas, bet arī nepieciešamos materiālus.
4. Rakšana. Ja izlem ekonomēt uz meistara rēķina, vari darīt pats. Izmaksas būs daudz zemākas – tas prasīs vien paša darbu un samaksu par materiāliem. Pirms tam gan piezvani speciālistam – labs amatnieks savu padomu nežēlos.
5. Termiņš. Laiks, kādā aku izrok, atkarīgs no zemes iežiem un akas dziļuma. Var izrakt četru piecu dienu laikā, var gadīties, ka nepieciešams mēnesis. Grodu aka var būt gan divus, trīs, gan septiņus, piecpadsmit un vairāk metru dziļa.
6. Analīzes. Lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti, nogādā paraugu pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR.

Cik tas maksā?

Viena kontrolurbuma cena ir, sākot no 30 eiro par metru plus transporta izmaksas.

Rokot aku, jārēķinās, ka darbs izmaksās no 150 līdz 500  eiro par metru. Izcenojums atkarīgs no zemes iežiem. Pēc tā speciālists izanalizē, kādus instrumentus un materiālus vajadzēs, cik ilgu laiku darbs aizņems, lai aku pareizi izraktu.

Kā meistars var palīdzēt?

• Ja akā maz ūdens. Ko tas varētu nozīmēt?

Aka, visticamāk, izrakta nepareizi. Liela daļa izrok līdz āderei un, kolīdz ūdens sāk spiesties iekšā, liek grodus. Taču svara dēļ plaisa vairs nespēj izturēt spiedienu, veidojas jauna, pa kuru ūdens dodas projām. Pareizi ir likt ūdenim plūst iekšā grodā no augšas. Tas nozīmē, ka aka jāpadziļina.

Tāpat akas funkcionalitāti ietekmē tehniskās iespējas un globālā sasilšana. Laiks kļūst siltāks, zeme izžūst, izmantojam sūkņus, nevis spainīšus, tāpēc akas vasarās mēdz izžūt. Tas nozīmē, ka vajadzētu rakt dziļāku aku. Pirms simt gadiem to praktiski nevarēja izdarīt.

Ūdens var pārtraukt krāties arī tad, ja aku netīra.

Zemes virsējiem slāņiem kustoties, zemē var parādīties cita plaisa, un ūdens pa to aiztek projām. Tāpēc svarīgi to tīrīt regulāri.

Biežumu, novērtējot apkārtējo vidi, noteiks meistars.

Vēl ūdens akā var aptrūkties, ja blakus bez rīkstnieka ataicināšanas un ģeoloģiskās izpētes veikšanas izrakts dīķis un pārrakta ādere. Tad ūdens aizplūst uz lielāko ūdenskrātuvi.

• Ja akā ūdens brūns, netīrs.

Tā notiek, ja ilgu laiku aku netīra vai tā izrakta nepareizi. Starp citu, ja esošas akas malas apaugušas ar sūnu, skaidrs, ka tā sen nav tīrīta un ūdens būs iestāvējies.

Iemesls var būt arī tas, ka kaimiņš savu veco aku izmanto kanalizācijas vajadzībām. Ja spiediena dēļ ūdens tur vairs nekrājas, tas pa citām plaisām var aizplūst uz citu tvertni.

Kanalizācijas akas nedrīkst rakt dziļāk par 2,5 metriem, jo šajā dziļumā sākas pirmās zemes plaisas, pa kurām virzās ūdens.

Tāpat šāda problēma var rasties, ja nav aiztaisīta grodu augšējā šuve. Tad akā ieplūst lietusūdens, gruntsūdeņi. Tad jāaicina meistars, lai to aiztaisa.

• Ja sašķiebušies vai saplaisājuši grodi.

Ja aka nav pareizi izrakta un netiek tīrīta no pienesumiem, grodi var atdalīties cits no cita. Veidojoties plaisai, akā ieplūst smiltis. Līdz ar to divu trīs gadu laikā grods atkal būs pilns ar zemi. Arī šo problēmu meistars var labot.

Biežākās kļūdas

1. Nepareizi izrakta aka.  
   Āderei svarīgi atrasties groda augšējā malā, lai ūdens no zemes plaisas spiežas akā iekšā, nevis uz augšu. Šādu kļūdu pieļauj gan mūsdienās, gan tā bijis arī agrākos laikos. Ja to neievēro, spiediena rezultātā ūdens pa zemes plaisām var aiziet projām, un aka kļūst sausa.
2. Mēģinājumi ietaupīt.
   Ir saimnieki, kas uzskata – pirms akas rakšanas pietiek vai nu ar rīkstnieku, kas atrod āderi, vai ar ģeoloģisko izpēti. Taču atrast zemesgabalā plaisu, kur plūst ūdens, bez rīkstnieka būs dārgāk, jo katrs kontrolurbums maksā. Arī rīkstnieks var kļūdīties, un bez ģeoloģiskās izpētes var gadīties, ka izroc aku vietā, kur ūdens plūsma nav pietiekama.
3. Nenovērtē apkārtni.
   No akas līdz kanalizācijas tīklam, sauso tualešu bedrēm, pamestām akām, apbedījumiem, lopkopības objektiem jābūt vismaz 50 metru attālumam. Kanalizācijas bedrei nevajadzētu būt dziļākai par divarpus metriem, kur jau parādās pirmās ūdens plaisas, līdz ar to tiks ietekmēta dzeramā ūdens kvalitāte. Aku, kuru pats nelieto, nedrīkst izmantot par atkritumu izgāztuvi vai kanalizācijas bedri. Tas ietekmēs kaimiņa akas ūdens kvalitāti.
4. Hermētisks vāks.
   Reizēm saimnieki to izvēlas, lai pasargātu ūdeni no pienesumiem. Taču daba dara savu tik un tā. Bijuši gadījumi, kad, noņemot vāku, atklājas – akā aug sēnes un piepes. Plaisām ir jābūt, lai aka elpotu. Protams, pa tām iekļūst arī putekļi, lapas, sliekas, ķirzakas, veidojot dabisko piesārņojumu. Līdz ar to jāizmanto vāks, kas ļauj akai elpot.
5. Izpaliek tīrības dienas.
   Pa zemes plaisu ūdens akā ieplūst kopā ar noteiktu daudzumu smilšu. Tā spēj funkcionēt, ja pienesumu slānis nepārsniedz pusotra metra. Dumburs veidojas arī ūdens tvertnes ārpusē. To visu vajag iztīrīt. Tāpat ik pa laikam jānoņem ūdens virskārta, ko veido iekritušie gliemeži, sliekas, putekļi, lapas, kas citādi sāk pūt. Pēc tam grodu sienas notīra ar birsti, dezinficē un aiztaisa augšējo šuvi, lai akā neiekļūst gruntsūdeņi.

Tīrīšanas biežumu nosaka meistars, ņemot vērā apkārtējo vidi, grunts sastāvu. Vienai akai to vajag ik pēc pieciem, citai – pēc desmit gadiem.

Kā atrast labu meistaru?

• Aku rakšanas un tīrīšanas meistara arodu Latvijas Amatniecības kameras reģistros neatrast.
• Ja esi paaicinājis speciālistu, kura kontakti atrasti sludinājumā vai reklāmā, pievērs uzmanību, vai līdzi ir darbam vajadzīgie instrumenti un tie ir labā kārtībā, vai ir nodrošinājums spaiņiem, drošības veste pašam.
• Nekavējies atteikt cilvēkam, kas sola izrakt vai iztīrīt aku, bet saka – brauksim uz veikalu pēc sūkņa, lai ir, ar ko darbu laikā izpumpēt ūdeni. Labam meistaram, kas strādā regulāri – un tātad viņam ir pieredze –, pašam būs savs sūknis.
• Vērtē attieksmi – vai amatniekam pirmajā vietā ir darbs vai prasības paša ērtībām: cikos gribēs pusdienas, kad vajadzēs pārtraukumu u. tml.