Dziedniece un ekstrasense Biruta Fedotova: Lai nesaslimtu, svarīgi pareizi domāt un runāt

Dziedniecība
Kaija Zemberga
Ievas Stāsti
Ievas Stāsti
5. decembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Dziedniece un ekstrasense Biruta Fedotova
Foto: Edmunds Palmbahs
Dziedniece un ekstrasense Biruta Fedotova
Dziedniece un ekstrasense BIRUTA FEDOTOVA ar domu spēku spēj noņemt sāpes, atbrīvot no dzeršanas, bezlaulības vainaga un pat izgaiņāt mākoņus. Pati saule viņai iedod rokās burvju nūjiņu, ar ko palīdzēt cilvēkiem atveseļoties.

Spēka vieta

Arī savas mājas Kalna Aizpurvus gleznainajā Ērgļu apkaimē dziedniece Biruta Fedotova izprasīja ar domu spēku. «Dzīvoju Ērgļos dzīvoklī un vēlējos māju, kas atrodas enerģētiski spēcīgā vietā,» dziedniece stāsta. «Vienu dienu meita ierunājās, ka gribot pirkt īpašumu. Nebiju dzirdējusi, ka tuvākajā apkaimē kāds pārdotu māju, taču meita ierosināja – braucam skatīties! Piezvanīju divām pazīstamām dziedniecēm un teicu, lai no attāluma pieslēdzas mums un ar domu spēku palīdz atrast mājas.

Braucām, skatījāmies, bet neviens īpašums neuzrunāja. Apstājāmies pie Kalna Aizpurviem, brikšņos ieaugušas būdiņas, kur pāri zālei bērnu galviņas vien bija redzamas. Stop, es teicu, ejam skatīties! Sajutu, ka te kaut kas ir. Vīrs iebilda – paskat’, kā te izskatās?! Iznāca sieviņa garos lindrakos, kas plīvoja pāri garajai zālei. Pastāstījām, ka vēlamies iegādāties īpašumu, un jautājām, vai tuvākajā apkārtnē var nopirkt mājas.

«Īpašnieki pārdod šo māju,» viņa teica, «mēs esam tikai īrnieki.» Sazinājāmies ar saimniekiem, brīnišķīgiem cilvēkiem no Bauskas, un iegādājāmies īpašumu ar desmit hektāriem zemes par nepilniem 2000 latu.

Nevajag domāt – es nevaru nopirkt māju, jo man nav naudas. Ir jādomā – es gribu māju, un sapnis piepildīsies!

Mans vīrs ir celtnieks, galdnieks, viņš lēnām desmit gadu laikā māju atjaunoja, uzbūvēja pirti. Vīrs ir iestādījis apmēram 350 koku, iekopis augļu dārzu, rūpējas par bitēm.

Vēlāk uzzināju, ka Kalna Aizpurvi ir bijušā Ērgļu muižkunga māja. Ir saglabājusies ozolu aleja, kas stādīta abpus ceļam, pa kuru muižkungs ar ratiem brauca uz Ērgļiem. Atjaunojot mājas un iekārtojot apkārtni, saglabājām visus akmeņus, kas te sūnās ieauguši gulēja. Agrāk, ceļot mājas, krāsni būvēja uz uguns āderes, lai labāka vilkme, lai krāsns ilgāk saglabā siltumu un dūmi kāpj augšup. Bet ūdens āderu nelabvēlīgo starojumu neitralizēja, to krustpunktos novietojot akmeņus.»

Dziedniece rāda lielu akmeni, kas, skujeņos ieaudzis, guļ otrpus mājas pie lieveņa. «Tas ir mājas gariņš, un to nedrīkst kustināt. Arī citus akmeņus, kas atrodas īpašumā, neaiztieku, bet pie tiem vedu cilvēkus dziedināties. Uz akmens, kas izstaro siltumu, var apgulties un atbrīvoties no muguras sāpēm. Savukārt uz pelēča, no kura nāk vēsums, vēlams pasēdēt tiem, kas vēlas stabilizēt nervu sistēmu. Pie mājas izveidojām dzirnakmeņu celiņu. Dzirnakmeņiem piemīt īpaši spēcīga enerģētika, tie enerģiju uzņēmuši ne tikai no zemes, jo ir piepildīti ar enerģiju, arī darbu darot. Padomājiet, kāds spēks ir graudiem, ko tie gadsimtiem maluši!»

Skaitot čūsku un ērču vārdus – tu ej savu ceļu, es eju savu –, dodamies uz enerģētiski spēcīgu vietu, kas atrodas tūlīt aiz ozolu alejas nelielā uzkalnītē. «Es pati pēc dziedināšanas seansa attīros ar mantrām. Katrai čakrai skaitu savu mantru, taču arī te var attīrīties un atjaunot spēku. Šajā vietā neaug koki, ziemā te nav sniega, lai gan visapkārt ir dziļas kupenas,» stāsta dziedniece. «Mazdēls šurp bieži nāk. Viņš jūt enerģijas. «Oma, vai tu atceries, ka tur pāri ceļam es kādreiz dzīvoju?» viņš reiz teica. Meita tā jocīgi paskatījās uz viņu, bet es ar zīmēm rādīju, lai nepārtrauc. Es sapratu, par ko viņš runā – mazdēls atceras kādu no iepriekšējām dzīvēm, kad te dzīvojis. Es viņam nopietni jautāju: «Vai opis arī tur bija?» – «Nē,» puika pārliecinoši apgalvoja. «Tu un mamma tur dzīvojāt.»»

Kad esam uzkāpušas uzkalnītē, dziedniece rāda, kur man stāvēt. Uzkāpju uz neliela, nogludināta akmens un pagriežos ar seju pret ziemeļiem. «Tagad aizver acis, ievelc dziļi elpu, izelpo,» mana pavadone saka. Sajūtu enerģētisko strāvojumu un sāku nedaudz šūpoties. Dziedniece turpina: «Galva nedaudz griežas, kājas kļūst smagas. Tagad vari savu domu palaist debesīs, un vēlēšanās piepildīsies. Ko domāsi, tas būs!» Īsu brīdi pastāvējusi spēka vietā, sajūtu, kā ķermenis piepildās ar enerģiju, kas nāk no zemes un debesīm. Kļūstu mundrāka, manī ielīst prieks.

 Dziedniece vairākās paaudzēs

«Es 14 gadus mācījos pie akadēmiķa Alberta Ignotenko, un turpinu apgūt zināšanas, taču praksē esmu pārliecinājusies, ka ļoti labi strādā tautas dziedniecības metodes. Mana mamma un vectēvs dziedināja cilvēkus. Vectēvs nomira 102 gadu vecumā. Viņam mutē bija visi zobi, nezināja, kas ir zobārsts. Vectēvs zobus izbirstēja ar bērza ogli un tie bija veseli!

Es no bērnības esmu saistīta ar dziedniecību. Man mamma garo klepu izārstēja ar pienā izvārītu izkaltētu krupi. Gāju līdzi mammai lasīt zālītes, un viņa man stāstīja, kad jālasa augi un kādai slimībai katra zālīte domāta. Piegājām pie asinszāles, un viņa teica: «Skaties, meitiņ, citi plūc visas tās puķītes un domā, ka tās attīra asinis, bet tā nav. Pavēro kātiņu – ja kātiņš ir ar četrām šķautnēm, tā ir indīga zāle un to gotiņa neēd. Jāplūc tā ar divām šķautnēm, jo tā ir īstā dziednieciskā asinszāle.»

Apstājamies pie piparmētras un mamma māca: «Meitiņ, piparmētra biezina asinis. Ja cilvēks lieto zāles, kas šķīdina asinis, viņš nedrīkst lietot piparmētru tēju.» Mamma ierādīja, ka dziednieciskās pienenes lapai ir spics gals. Pieneni ar apaļo lapu var lietot salātos, bet dziedniecībā tā neder.

Man ir plašas zināšanas par zālītēm, pati tās lasu, skat, uz plīts žāvējas mežrozīšu augļi!

Katram mājās ir jābūt buntītei vērtīgo tējzālīšu. Nevajag daudz, daudz ved ar vezumu. Liepziedi sviedrē, kad ir paaugstināta temperatūra. Saaukstēšanās gadījumā vērtīgi ir aveņu kauli, ko var lauzt ziemā. Mājās vajadzētu būt arī piparmētrai, kumelītēm, kas cietina un mīkstina vēderu, pelašķim, kas veicina zarnu trakta darbību.»

 Vīzija naktī

«Jaunībā apguvu feldšeres profesiju, bet tajā laikā bija jānostrādā seši mēneši un tikai tad varēja oficiāli strādāt par mediķi. Es apprecējos, pārcēlos uz vīra dzimto pusi Ērgļiem, piedzima bērni, un no medicīnas attālinājos. Apguvu šuvējas arodu un uzņēmumā Somdaris šuvu somas. Vēlāk strādāju kafejnīcā, veikalā, kādu laiku biju grāmatvede vīra celtniecības uzņēmumā. No 2001. gada pie Alberta Ignotenko sāku padziļināti apgūt dziedniecību. Uz to mani pamudināja nelaime.

1994. gadā cietu smagā avārijā. Gāju pa ielu un mani notrieca automašīna. Pēdējais, ko redzēju, – mašīna mainīja virzienu un brauca man tieši virsū. Zaudēju samaņu un sevi redzēju no augšas. Man bija ļoti labi, mani nekas vairs neinteresēja, pat bērni – ne. Redzēju, kā piebrauc ātrā palīdzība, no tās izkāpj mediķi un injicē man zāles. Tajā brīdī atgriezos savā ķermenī. Atgriešanās bija smaga. Man bija lauzti kauli, cietusi galva. Astoņus mēnešus ārstējos slimnīcā, no jauna mācījos staigāt. Dieviņš mani pažēloja, jo nopietnu seku nebija. Tikai nevaru vairs spēlēt akordeonu, jo plecs negadījumā nopietni cietis. Jaunībā mēs ar vīru muzicējām ballītēs, kāzās. Es spēlēju akordeonu, viņš dziedāja un spēlēja ģitāru.

Par savu redzējumu klīniskās nāves laikā nevienam nestāstīju. Vēlāk neiroloģei izstāstīju. Viņa mani saprata.

«Labi, ka nevienam neteici,» daktere teica, «jo tevi būtu aizveduši uz psihiatrisko slimnīcu.»

Dažus mēnešus pēc atgriešanās no slimnīcas naktī pamodos un redzēju, ka man blakus uz gultas sēž tēls, no kura nāk zaļš starojums. Viņa galva bija spoža, bet uz sejas saskatīju krunciņas. Mēs sazinājāmies telepātiski. Viņš man teica: «Dabūji sitienu pa galvu, un tas nozīmē, ka tev ir jāsāk citādi domāt, runāt, citādi dzīvot. Tev ir jāsāk pildīt sava misija, jānodarbojas ar dziedniecību.» Es viņu pārtraucu: «Pietiek, man gribas gulēt.» Aizmigu, un viņš pazuda. Tagad man būtu tik daudz jautājumu! Bet, ja man ir kaut kas neskaidrs, es viņu pasaucu. Neredzu viņu, bet atbilde nāk.

Pēc tam, kad man parādījās vīzija, es sāku vairāk runāt labus vārdus, domāt labas domas, un redzēju, ka labie nodomi piepildās. Es strādāju tikai ar labestību.»

Plazmas gari un saules gari

Dziedniece Biruta Fedotova dziedina ar bioenerģētiku, vārda spēku un suģestiju. Viņa veic ķermeņa diagnostiku pēc acīm, sejas, nagiem, mēles. Par cilvēka veselības stāvokli var pateikt pēc izsitumiem uz ādas, pēc gaitas, rokas spiediena un valodas.

«Man noder feldšeres zināšanas. Dziedinot es strādāju ar bioenerģiju un atkarībā no vainas piesaucu palīgā garus. Plazmas gari ar brūnganu krāsu iztīra asinis. Savukārt saules gari dziedina nervu sistēmu, smadzenes, sirdi. Es pastiepju roku, un saules gari man iedod zelta stienīti, ar ko apstrādāju cilvēka galvu, sirdi, uzlaboju nervu sistēmas darbību. Ja pacients sūdzas par nieru un urīnceļu problēmām, aicinu palīgā ūdens garus. Uzleju uroģenitālajai sistēmai virsū ūdeni, un jau seansa laikā cilvēks lūdz atļauju doties uz tualeti. Man ir speciāla mūzika, kas palīdz attīrīt urīnceļus.

Plaušu un elpceļu slimības dziedinu ar gaisa garu palīdzību. Piesaucu gaisa garus, viņi man iedod gaisa kamoliņu, un es to uzmetu plaušām. Ja cilvēkam ir astma, tiklīdz plaušas saņem dziedinošo gaisa enerģiju, viņam kļūst vieglāk elpot. Tagad ir daudz plaušu slimnieku, kas vieglā formā izstaigājuši jauno koronavīrusu. Viņiem plaušās veidojas fibroze, kas ir ļoti nopietns simptoms un var samazināt dzīves ilgumu.  Daudzi maldīgi domā – izstaigāšu Covid-19 un būšu vesels! Cilvēks nedrīkst saslimst ar šo vīrusu, tāpēc jāievēro infektologu norādījumi – jāmazgā rokas, jāievēro distance. Ne velti ir teiciens – sargā sevi un Dievs tevi sargās.

Pret vīrusinfekcijām palīdz dievkociņš. Saplūc saujiņu zariņu, aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens un pa malciņam dzer visas dienas garumā. Tā ir sena recepte pret visiem vīrusiem, bet, vai palīdzēs pret Covid-19, nav zināms. Šis vīruss ir jaunums kā medicīnā, tā dziedniecībā. Dziedniecībā liela nozīme ir krāsām.

Melnais tonis ir sātana krāsa, tas veido audzējus, tāpēc nav vēlams nēsāt melnas drēbes.

Melnu apakšveļu nav vēlams nēsāt sievietēm, kurām krūtīs veidojas bumbuļi un kas sirgst ar ginekoloģiskām vainām. Ja cilvēkam ir depresija, viņu grūti pārliecināt vilkt apģērbu gaišākos toņos. Man nav neviena melna apģērba, es vairāk izvēlos baltu, lai gan tā ir nepraktiska krāsa. Savukārt pelēkais un zilais tonis nomierina. Zilā krāsa atbrīvo no liekā svara. Ja cilvēkam ir zems asinsspiediens, vēlams nēsāt apģērbu un aksesuārus sarkanā vai rozā tonī. Ja nepatīk šī krāsa, var uzvilkt kājās sarkanas zeķes. Sarkanā krāsa vairo sarkanos asins ķermenīšus, dod enerģiju.

Ja ir augsts spiediens, nav vēlams nēsāt apģērbu un aksesuārus sarkanā krāsā, uzturā jāizvairās no produktiem sarkanā krāsā. Asinsspiedienu pazemina augļi un dārzeņi zilā krāsā, vēlams vairāk lietot zaļumus, apģērbā izvēlēties zilo spektru. Atnāk pie manis kliente, vaigi deg, asinsspiediens paaugstināts, bet viņa ir uzvilkusi kleitu ar sarkanām puķēm. Es saku – jūs šo toni nedrīkstat nēsāt. Bet tā ir mana mīļākā krāsa! – kliente izsaucas.

Paaugstināts asinsspiediens bieži vien signalizē par problēmām ar aknām. Aknas ir lielā māte, dziedzeris, kas atbild par pārējiem pieciem mazajiem dziedzerīšiem. Ja māte slima, arī bērni ir slimi. Piemēram, ja ir problēmas ar aizkuņģa dziedzeri, vaina jāmeklē aknās – lielā mamma ir slima. Tā ir arī dzīvē – slimai mammai pārsvarā ir slimi bērni. Lai uzlabotu aknu veselību, apģērbs jāpapildina ar aksesuāriem, rotām dzeltenā tonī, uzturā jālieto augļi un dārzeņi dzeltenā krāsā. Ja ir problēmas ar aknām, vēlams lietot zivju eļļu, mārdadžu eļļu, linsēklu eļļu.

Ir ļoti daudz vienkāršu tautas dziedniecības metožu, kas palīdz slimību ārstēšanā. Dadža lapas liek uz sāpošām locītavām. Cigoriņu kafijā ir 45 procenti inulīna, kas uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, normalizē cukura līmeni asinīs. Bērzs un apse palīdz cilvēkiem, kas cieš no muguras sāpēm: apses bluķīti pieliek pie kājām, bet bērza ripiņu – pie kakla. Apse izvelk slikto enerģiju, bet bērzs piepilda ar tīru, dziedinošu enerģiju, un sāpes pāriet.

Enerģiju vairo kastaņi. Vīriešiem vēlams kabatā nēsāt nepāra skaitu kastaņu, sievietēm – pāra skaitu. Kastaņu uzlējums 9% spirtā palīdz pret kaulu sāpēm. Var gatavot arī kastaņu ziedi no cūku taukiem. Tiem, kas mokās ar kaulu un locītavu sāpēm, jālieto propoliss. Propoliss palīdz arī pret daudzām citām vainām. Var gatavot propolisa tinktūru spirtā, no tās var gatavot ziedes. Mirušās bitītes aplej ar spirtu, un tajās esošā bišu inde palīdz pret muguras, locītavu, muskuļu sāpēm. Es spirta uzlējumus neiesaku lietot iekšķīgi, jo tā ir liela slodze aizkuņģa dziedzerim.

Dakteri sūta pie manis cilvēkus noņemt rozi. To novārdot var arī katrs pats, ja vien cilvēkam piemīt spēcīga enerģija. Galvenais – visu izdarīt pareizi. Pie manis ārsts atsūtīja pacienti, kura bija centusies pati sev novārdot rozi. Viņa uz sāpošās vietas bija uzlikusi sērkociņu kastītes zilo papīru un vilkusi uz tā krustiņus. Tam papīram sērs bija klāt, un roze dikti ziedēja. Ir 49 dažādas rozes. Lai nekļūdītos, mamma mācīja iedarboties uz visiem 49 rožu veidiem vienlaikus, un rezultāts būs! Tāpēc cilvēks ar rozi nāk pie manis vienu reizi. Arī sāpes ir viegli noņemt ar domu spēku.

Es saku: «Tev no šā brīža sāpes pāriet. Sāc sajust savu kāju, celi. Jūti? Tur ņirb, tur kāja paliek smaga, smaga…» Ar suģestiju noņemu kājai sāpes, taču, lai tās neatkārtotos, jāatrod cēlonis. Piemēram, ja sāp ceļi, jāārstē nieres. Ja uz ādas daudz punktiņu, kurus bieži jauc ar dzimumzīmēm, tas nozīmē, ka cilvēkam nepieciešamas rūgtvielas. Tad brūnie izsitumi uz ādas pazudīs. Var lietot struteni, kas palīdz žulti novadīt barības vadā. Lai noteiktu devu, saliec īkšķi un nošķiļ strutenes lapu naga falangas lielumā.

No pavasara līdz rudenim apēdot vienu strutenes lapu dienā un uzdzerot virsū aukstu ūdeni, izsitumi uz ādas būs kā ar roku atņemti.

Strutene attīra organismu, taču nedrīkst to apliet ar karstu ūdeni un dzert. Tad tā ir indīga.

Lai cilvēks būtu vesels, jāstiprina imunitāte. Ja imunitāte spēcīga, cilvēks nenogurst, viņam ir normāla nervu sistēma, stipra enerģētika. Imunitāti stiprina D3 vitamīns. Ja trūkst D vitamīna, citi vitamīni vāji uzsūcas organismā. Savukārt, ja cilvēks pret muguras sāpēm injicē B grupas vitamīnus, bet organismā trūkst folijskābes, šūnas tos neuzsūks. Vēlams lietot neiromultivitamīnus, kuros ir folijskābe. Nopērkami arī īpaši vitamīni sievietēm, kuros ir folijskābe un dzelzs. Dzelzs savukārt neuzsūksies, ja organismā trūkst C vitamīna.

Viss organismā ir savā starpā saistīts. D vitamīna trūkums norāda uz to, ka aknas vāji sintezē dabīgo D vitamīnu. Aknas silda ķermeni. Ja cilvēkam ir aukstas kājas un rokas vai sveicinoties tās mitras, tas nozīmē, ka viņam ir problēmas ar aknu veselību. Aknām nepatīk paaugstināts holesterīns. Mīksta ola pazemina holesterīnu, bet cieti vārīta ola – paaugstina. Omletē gatavotas olas ne pacels, ne pazeminās holesterīnu. Manu klientu vidū ir cilvēki, kas ziemā iegremdējas āliņģī, ir stipri un veseli. Ājurvēda māca – līdzīgs pievelk līdzīgu. Ja ir aukstas rokas un kājas, bet negribas iet aukstā dušā, var ledus gabaliņus salikt uz paklāja un uz tiem apgulties ar muguru. Kļūs silti.»

Kodē veiksmei un mīlestībai

«Lai nesaslimtu, svarīgi pareizi domāt un runāt. Jāskaita vārdi – es esmu vesela mūžu mūžos un atpakaļ nākšu jau ar veselību. Ja cilvēks ir smagi slims un tuvinieku nelaiž pie viņa slimnīcā, var skaitīt Tēvreizi vai erceņģelim Mihailam lūgt palīdzību ātrāk atveseļoties. Mihails ir Dieva labā roka, un, ko cilvēks teiks, to erceņģelis nodos tālāk Dieviņam. Katrs pats jūt, kas viņam tādā brīdī jāsaka.

Ierodas pie manis pacients, un es redzu, ka viņš Laimas māti nekad nav saucis palīgā. Redzu, ka Laima lido virs viņa, bet viņa drīkst iejaukties tikai tad, kad cilvēks lūdz palīdzību. Es saku – palūdz! Vai tad grūti pateikt – Laimes māt, nāc tagad pie manis, palīdzi! Var tikai padomāt, jo doma ir desmit reizes stiprāka nekā izteikts vārds, un Laimes māte nolaidīsies un palīdzēs.

Ja cilvēks, ejot mežā, domā – ka tikai man neiekostu ērce, apziņa nodod rīkojumu zemapziņai, bet zemapziņa neatpazīt noliegumu – ne. Tas nozīmē, ka apziņa (apziņa ietekmē tikai 5 procentus no mūsu dzīves, zemapziņa – 95 procentus) dod pavēli zemapziņai – ka tikai man iekostu ērce. Ejot uz mežu, ir jāsaka: es eju uz mežu, un ērces man ies garām.

Bieži vien māte vai sieva lūdzas – ka tik mans dēls vai vīrs nedzertu! Bet zemapziņa nolasa – lai tik dzer! Vīrietis atbrauc pie manis un sūdzas: es tā cīnos ar dzeršanu, no rīta domāju – viss, pārstāšu dzert, bet mani kaut kas velk, un viss turpinās… Mamma mazam bērnam aizrāda – nekāp peļķē! –, un bērns skrien taisni peļķē iekšā. Jāsaka – apej peļķei apkārt. No rīta vīram jāatgādina – nopērc maizi, nevis jāsaka – neaizmirsti nopirkt maizi. Priedēkli ne no sarunvalodas vajadzētu izskaust.

Daudz pāru dzīvo saskanīgā laulībā, jo man ir izdevies cilvēku atbrīvot no alkohola atkarības! Atbrīvoju no smēķēšanas, spēļu atkarības, kodēju pret alkoholu tikai pēc cilvēka brīvas gribas. Sieva atveda pie manis vīru, lai palīdzu atbrīvot viņu no alkohola atkarības. Viņa palika laukā gaidīt, bet vīrietis ienāca pie manis un teica: «Tagad neko nedariet, jo man jābrauc uz Maskavu uz salidojumu. Pēc divām nedēļām es atgriezīšos un tad atbraukšu pie jums. Tikai sievai nesakiet!» Kad viņš atlidoja no Maskavas, vispirms brauca pie manis un tikai tad uz mājām. Es strādāju tikai ar suģestiju. Kādreiz peles vai kurmjus aplēja ar šņabi un deva dzert. Cilvēks iedzēra uzlējumu, un dzira bija tik riebīga, ka viņš pārstāja lietot alkoholu. Tā arī ir suģestija.

Piesaistu un atbrīvoju arī no attiecībām, bet to daru tikai tad, ja cilvēks to vēlas. Bez piekrišanas to nedrīkst darīt.

Ja sieviete nevar atrast otru pusīti, es attīru bezlaulības vainagu un iemācu, kā runāt, kā domāt, lai viņa satiktu dzīves draugu un būtu laimīga.

Bezlaulības vainags nav lāsts, tā ir negatīva domforma, ko bieži vien sieviete pati sev uzliek. Viņa domā – man nekad nebūs ģimenes, es nesatikšu vīrieti, es nebūšu laulāta. Jāsaka – es no šī brīža būšu laimīga, es satikšu savu otru pusīti, ar kuru mēs būsim laimīgi un ilgi dzīvosim. Kad cilvēks iemācās domāt pozitīvi, visās sfērās līkne iet uz augšu. Gadumijā var teikt – viss, mana materiālā bāze nākamgad izaugs, dubultosies!»

Kā sasaukt lietu

«Lai diena izdotos, iesaku rītu sākt ar smaidu. Pieejiet pie spoguļa un sev sakiet – cik es labi izskatos! Lai mājoklī būtu tīra enerģētika, iededz baznīcas sveci, to apvārdo, noskaitot Tēvreizi, un, sākot no ārdurvīm, virzienā pa kreisi iztīri visus stūrus. Kad esi atgriezusies pie ārdurvīm, piepildi telpu ar enerģiju – virzienā pa labi izstaigā telpas. Tad atgriezies pie ārdurvīm, atver durvis un saki – viens, divi, trīs, viss sliktais ārā! Un aizver durvis ciet. Viss labais paliks mājā.

Vecās drēbes, apavus, ko neesi valkājusi trīs gadus, sadedzini, jo tos vairāk nevilksi. Kad telpas ir atbrīvotas no visa liekā, atgulies gultā, ieelpo, sajūti, cik istabās tīrs gaiss, cik tajās daudz skābekļa. Viss vecais, nelietotais saglabā negatīvo enerģētiku, slimības, nepatikšanas, strīdus. Ieteicams atbrīvoties arī no meža zvēru ragiem, jo tie ir nāves nesēji. Tā ir nāves enerģija. Vari aiznest uz mežu, atdot gariem, viņi zinās, ko ar tiem darīt. Izmet tukšās alkohola pudeles, jo, kur alkohols, tur sātana enerģija. Lai neizjuktu laulība, nevienam nerādi savu guļamistabu.

Katrs tauriņa vēziens dod rezultātu, tāpēc atliek tikai padomāt un domas piepildās. Ja man vajag lietu dārzam, tas būs! Znots gan saka – tu ar mani saskaņo, jo man cements iejaukts mūrēšanai. Pamēģiniet paši! Un lietus būs! Bet lūdziet sirsnīgi, no visas sirds.»

Dziedniece Biruta Fedotova iesaka

  • Ja paaugstināts asinsspiediens, vēlams lietot diļļu eļļu. Asinsspiedienu pazemina aronijas. Var lietot aroniju sulu, uzlējumu, ogas var ēst svaigā veidā.
  • Lineļļa kavē vēža šūnu veidošanos, sargā asinsvadus no aterosklerozes, palīdz cīņā ar kuņģa un zarnu čūlām. Lieto tējkaroti eļļas trīs reizes dienā.
  • Smiltsērkšķu eļļa pazemina holesterīnu asinīs. Lieto – 2–4 tējkarotes dienā.
  • Ingvers ziemā silda ķermeni, tam piemīt pretvīrusu un attārpošanas iedarbība.
  • Anīsa eļļa aptur novecošana procesus galvas smadzenēs, atjauno nervu sistēmu.
  • Ja naktī nenāk miegs, vēlams lietot apiņu vai vīgriežu tēju.
  • Imunitāti spēcina kakao, bišu mātes peru pieniņš (desmit dienas zem mēles nosūkā vienu tableti), bišu maize (bērniem – cik gadiņu, tik bišu maizes graudiņu dod dienā apēst).   

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+