Gan bērni, gan pieaugušie piedzīvo septiņus miega un nomoda stāvokļus. Mazs bērns tos rāda ļoti izteikti.
- Pirmais – dziļš miegs, kad bērns ir tik mierīgs, ka vecāki reizēm izbīstas – vai viņš vispār elpo? Nevajag mazo purināt un modināt, labāk uzmanīgi pavērot bērna krūškurvi – par milimetru, bet tas kustas. Dziļajā miegā bērni ir nepieejami apkārtējiem stimuliem, blakus var notikt kaut ballīte. Dziļais miegs palīdz atpūsties nervu sistēmai.
- Otrais – REM jeb ātro acu kustību miegs, kad bērns mēdz miegā rādīt dažādas grimases. Ja blakus atskanēs būkšķis, mazais visdrīzāk pamodīsies. Šajā miega fāzē aug un nobriest mazuļa smadzenes.
- Trešais – mierīga nomoda stāvoklis, kurā mazulis ir mazkustīgs, vēro apkārtni vai izskatās aizdomājies.
- Ceturtais – aktīvs nomods, kad vislabāk ar mazulīti rotaļāties, komunicēt. Bērniņam pirmajos dzīves mēnešos tas ilgst maksimāli 20–30 minūtes.
- Piektais – snauda jeb starpstāvoklis starp miegu un nomodu, kad mazulis acis te lēni aizver, te atver. Šajā laikā, mierīgi ielikts gultiņā, jūtot mammas tuvumu, visdrīzāk viņš pats arī rāmi aizmigs.
- Sestais – tāda kā čīkstēšana, kas ir pārejas stāvoklis no aktīva nomoda uz lielu nemieru. Bērns vēsta: «Esmu piekusis, visa ir par daudz!» Mazulis ieraudas, tad apklust, īpaši, ja viņam parāda ko interesantu. Bet ar katru reizi raudāšana kļūst intensīvāka. Ja pagājis vairāk nekā pusotras stundas, kopš bērns ir nomodā, laiks atpūtai.
- Septītais – stipra raudāšana, kad, tāpat kā dziļajā miegā, ar mazo nav iespējams kontaktēties, viņš neuztver, ko viņam saka vai rāda, viņa uzmanību nevar piesaistīt.