Visbiežāk paaugstināta mitruma un līdz ar to arī pelējuma iemesls ir būvniecības defekti – bojāts jumts vai notekcaurules –, tāpēc lietusūdeņi regulāri izmērcē kādu sienu vai, vēl sliktāk, ieplūst kādā telpā.
Nereti mitruma iemesls ir nepietiekama izolējošā kārta mājas pamatos.
Izrādās, par ļaunu nāk arī puķudobes, kas izvietotas cieši pie mājas sienas. Puķes piesaista mitrumu, un, ja tās regulāri laista, mitra kļūst arī siena.
Tāpēc speciālisti iesaka teritoriju ap mājas pamatiem aptuveni metra platumā vai nu nobetonēt, vai izlikt ar bruģi.
Bieži vien mitrums veidojas arī no tā dēvētajiem aukstuma tiltiem, kas savieno āru un iekštelpu, piemēram, nepareizi montēta ārējā palodze.
Tāpat mitruma rašanos veicina pakešu logu un durvju ielikšana un arī neelpojošu būvmateriālu izmantošana.
Pārlieku mitrumu telpā var radīt arī iekārtie griesti, virs kuriem veidojas neelpojoša slēgta telpa.
Tāpat telpā mitrumu rada arī cilvēka izelpa. Viens cilvēks stundas laikā izelpo aptuveni 60 gramu ūdens. Ja telpa ir gandrīz vai pilnībā hermētiski noslēgta, mitrumam nav iespējas iztvaikot, tāpēc tas cirkulē telpā, nosēžoties uz virsmām.
Normāls, veselībai un ēkas konstrukcijām labvēlīgākais mitrums telpās ir 50–60%.
Mitruma līmeni telpās paaugstina arī dažādas sadzīves lietas, piemēram, akvārijs, tvaiki no ēdiena gatavošanas, pārlieks telpaugu daudzums, mitrums vannasistabā.
Mitruma iemesls var būt arī dienasgaismas trūkums telpā. Arī, ja telpā nav pietiekamas ventilācijas, mitrumam nav, kur izgarot, tāpēc tas nosēžas uz telpas virsmām.
Kā cīnīties ar mitrumu?
- Ja mitrumu radījuši, piemēram, būvniecības defekti, svarīgi tos pēc iespējas ātrāk novērst – jānomaina notekcaurules vai jāsalabo jumts.
- Lūdz speciālistiem pārbaudīt mājoklī jau esošās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā ierīkot papildus. Ja nav iespējams iebūvēt papildu ventilāciju, svarīgi, lai pakešu logos iebūvēts īpašs mehānisms, kas reaģē uz mitrumu. Ja mitrums telpā palielinās, mehānisms automātiski atver lielāku gaisa ventilācijas spraugu. Kad mitrums samazinās, sprauga automātiski sašaurinās.
- Svarīgi pareizi vēdināt telpas. Vispareizāk vēdināt divas reizes dienā – no rīta un vakarā, radot telpā caurvēju. Šādā veidā telpa jāvēdina aptuveni 5–10 minūtes. Ja telpā nav iespējams radīt caurvēju, aizver durvis, plaši atver logu un ļauj telpai izvējot aptuveni 10–15 minūtes. Ja telpa tiks pietiekami vēdināta, tas novērsīs kondensāta veidošanos, līdz ar to mitruma līmenis telpā saglabāsies normas robežās.