«Ne vienam vien salauzu sirdi…» Mirdza Martinsone par flirtu, šķiršanos un kailfoto

Aprit trīsdesmit gadi, kopš tapis Alberta Ramsdela Gērnija lugas Mīlestības vēstules iestudējums ar Mirdzas Martinsones spožo Melisas lomu duetā ar Jura Kalniņa Endrū – «par jūtām, kas nekad nezūd». Unikāls mīlas stāsts, kas sācies bērnībā un dažādās izpausmēs turpinājies mūža garumā, bet piepildījumu radis vienīgi vēstulēs. Loma, ko Mirdza ir mīlējusi cauri gadiem. To spēlējot, bijis jādomā arī pašai par savu dzīvi.

Cik vīriešu gribēja ar mani apprecēties!

«Kaut katram cilvēkam ir nepiepildīta mīlestība un tā ir vissāpīgākā, tik un tā šajās sajūtās gribas atgriezties atkal un atkal.» Ar gadiem šis stāsts kļuva arvien skaistāks, katra izrāde bija atšķirīga. Smalkas stīgas šis iestudējums aizskāra pat skatītājos vīriešos – pati redzēju, kā kādam jauneklim pār vaigu noritēja nodevīga asara. Mīlestības vēstules apceļoja Latvijas pilsētas, Mirdza Martinsone ar Juri Kalniņu šo izrādi aizveda arī latviešiem Amerikā, Kanādā, Īrijā, un visur skatītāji zālē vienmēr aizkustinājumā raudāja. 

Mirdza stāsta, ka reizi pāris mēnešos šo izrādi spēlē joprojām, un smej, ka Melisas loma viņai piestāvēs līdz pat simts gadu vecumam. Bilstu, ka nākamgad viņa ar šo iestudējumu varētu skaisti nosvinēt jubileju. «Tikai par maniem 75 gadiem, lūdzu, nerunāsim! Šausmas! Nemaz neticas, ka man būtu jau tik daudz gadu. Tas nevar būt!»