Pauguriņš skausta rajonā: tikai estētiska bēda vai signāls par veselības traucējumiem?
Paceļot matus uz augšu vai uzvelkot kleitu ar atsegtu muguru, visu sabojā viņš – mīksts, kuprīšveidīgs pauguriņš vietā, kur kakls satiekas ar muguru. Plašāk skaidro Dr. med. INESE KOKARE, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, akupunktūras ārste un algoloģe jeb sāpju ārste. Pieņem pacientus medicīnas centrā Medfix.
Foto: Shutterstock
Iemesli? Dažādi!
Jā, kuprītis, kūkumiņš, pauguriņš, spilventiņš… Var atrast visdažādākos epitetus, un zinātniskajā literatūrā lēš, ka pēc 60 gadu vecuma tāds ir gandrīz katram piektajam cilvēkam, taču praktiskā pieredze ārstu kabinetā liecina: kuprītis kļūst arvien jaunāks.
Ja raugāmies no anatomijas skatpunkta, sabiezējums veidojas tajā kakla daļā, kurā atrodas septītais kakla skriemelis, ko medicīniski apzīmē ar C7. To mēdz dēvēt arī par izcilo skriemeli, jo slaidiem cilvēkiem kakla mugurējā virsmā dažkārt mēdz būt sajūtams tāds kā spicāks izvirzījums, izaugums. Šī vieta, tēlaini izsakoties, ir kā tilts, jo savieno kustīgo mugurkaula kakla daļu, ko grozām visos virzienos, ar salīdzinoši mazkustīgāko krūšu daļu.
Pašu kuprīti neviena darbība, visticamāk, vairs nepadarīs par nebijušu. Augstākais, uz ko varētu cerēt, – laika gaitā tas nepalielināsies, stājas radītā slodze neradīs vēl lielākas ķezas mugurkaulā.
1. Stājas dēļ
Mēs esam būvēti tā, ka fizioloģiski pareiza stāja paredz galvai atrasties tieši virs mugurkaula un lai kakla daļas skriemeļi veidotu vieglu izliekumu uz priekšu jeb lordozi. Cenšoties to iztēloties dabā, ausij būtu jāatrodas vienā līnijā ar pleca locītavu, bet zodam – nedaudz paceltam uz augšu. Šādā pozīcijā galva vienmērīgi balstītos uz kakla skriemeļiem un slodze uz tiem būtu līdzsvarota.
Realitāte gan ir mazliet citāda…
