«Vai mežs ziemā ir pelēks? Arī mūsu dārzs nav.» Marutas mežonīgais skaistums

Baltā ziema

Diena, kad uzsnieg pirmais lielais sniegs, ir īpaša. Dārzā ir daudz koku, krūmu un nenogrieztu ziemciešu, kur sniegam aizķerties, tāpēc tas ātri pārtop mīkstā, baltā un vienlaikus raibā ainavā. Dārzs atkal kļūst mazāks, klusāks un tuvāks. Vairs neredz ielu un garāmgājējus, krūmi pārvēršas kupenās, un katra žoga rūtiņa kļūst balta un pūkaina.

Un tā katru ziemu no bārbelēm iznirst divarpus metru augstais, zilgani zaļais Ķīnas kadiķis, un katru ziemu tas ir mazliet pārsteigums.

Kad sniegs uzkavējas ilgāk, tas noliec un saplacina ziemcietes, noslēpj dobju apveidus un padara dārzu vienmuļāku un plakanāku. Skatos pa logu un domāju, ko varētu iestādīt, lai to mainītu.