Sporta ārste Sandra Rozenštoka: Lai trenētu sirdi, NAV jāsporto tā, ka sviedri līst aumaļām

Konsultē:
Dr. SANDRA ROZENŠTOKA

• Sporta ārste un sporta medicīnas, sporta traumatoloģijas un rehabilitācijas centra Sporta laboratorija vadītāja.
• Tiesīga veikt slodzes testus, sertifikāts Elektrokardiogrāfijā un slodzes testa metodēs Latvijas Kardiologu biedrībā.
• Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente.

Lai trenētu sirdi, NAV jāsporto tā, ka ir pavisam grūti un sviedri līst aumaļām!

Pirmais, ko tev svarīgi zināt, – sirdi trenējoša slodze NAV augstas intensitātes slodze. Tā ir 1) vienmērīga, 2) ilgstoša, 3) zema slodze, kad pulss nepārsniedz 125 sirds sitienus minūtē. Bieži viens es redzu un dzirdu, ka tas, ko par sirds treniņu jeb tā saukto kardiotreniņu dēvē cilvēki fitnesa zālē, nesakrīt ar to, kas ir sirds treniņš sporta ārstu izpratnē. Lai trenētu sirdi, NAV jāsporto tā, ka ir pavisam grūti un sviedri līst aumaļām!

Otrais, kas jāzina, – sirds treniņi neaudzē muskuļus, tie trenē tieši sirdi. Un sirds ir sūknis, kas apgādā visus muskuļus, elpošanas un citas orgānu sistēmas ar asinīm, lai tās varētu darboties. Sirds treniņi vajadzīgi, lai sirdij iemācītu sūknēt lielāku tilpumu asiņu. Ar to arī atšķiras trenēta sirds no netrenētas: trenēta sirds sūknē lielāku tilpumu un dara to retāk, līdz ar to sirdsdarbības frekvence ir garāka un pulss – zemāks. 

Kādas aktivitātes izvēlēties?

Sirds treniņam ļoti piemērota būs nūjošana, soļošana, riteņbraukšana, pastaiga raitā solī. Ar skriešanu gan jābūt uzmanīgai – tā tomēr tiek pieskaitīta pie augstas intensitātes slodzes, jo katrs solis ir lēciens no vienas kājas uz otru, kas no organisma prasa daudz piepūles. Līdzīgi ar peldēšanu – cilvēkam, kurš nav mācījies, kā peldēt tehniski pareizi, tā noteikti nebūs zemas intensitātes slodze.