Patrīcijas Eidukas mamma Anita par to, kā izaudzināt 7 bērnus un nesalūzt pēc vīra nāves

Arī tad, ja neinteresē sports un konkrēti slēpošana, es iesaku noskatīties filmu Patrīcija. Jo tas ir patiess stāsts par ārēji trauslu, bet apbrīnojami apņēmīgu meiteni, kura ar milzu darbu un neatlaidību cenšas sasniegt izvirzīto mērķi, par viņas izaugšanu un dzīves mācībām. Tas ir arī stāsts par Eiduku ģimeni, kurā pašsaprotama ir kopā turēšanās un atbalsts. Ne jau velti Patrīcija filmā saka: «Ļoti bail pievilt savu ģimeni.» 

To esmu arī Patrīcijai teikusi, ka laikam jau man ir grūtāk skatīties, nekā viņai slēpo.

Un vēl Patrīcija ir kā piemineklis ģimenes centram Ingum Eidukam (1960–2021), kuru tās tapšanas laikā visiem par šoku uzvarēja kovids. Filmā viņš ir aizrautīgs, stingrs, iejūtīgs un brīžiem noguris tēvs un treneris, kurš trases malā sauc: «Pace, aiziet!», vai arī meklē gana mīkstu spilvenu, ko iedot līdzi bērnam uz treniņnometni. Tā ka filma ir arī par milzu sāpēm, izmisumu un saņemšanos…

Neiespējami neuztraukties

Uz mūsu sarunu Anita Eiduka atnāk satraukusies. Vispirms jau tāpēc, ka neesot liela runātāja. Pamazām gan noskaidrojas, ka viņa raizējas par Patrīciju