Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Varbūt laba ideja ir kādu reizi dvīņu dzimšanas dienu svinēt atsevišķi?
Nereti dvīņi visu dienu un arī nakti pavada kopā. Otrs savā ziņā ir kā nemitīgs traucēklis, šķiet neiespējami katram kaut brīdi palikt pašam ar sevi, koncentrējoties uz savu individuālo nodarbi, bez otra iejaukšanās. Taču, lai iemācītos koncentrēties, kā arī attīstītu stabilu pašvērtējumu, bērniem nepieciešams laiks vienatnē, sekojot savām domām un sajūtām. Esot nemitīgi kopā, dvīņiem ir grūti atpazīt katram savas jūtas, kā arī tās atbilstoši paust. Jau no aptuveni 10 mēnešu vecuma viņi daudz laika pavada, vērojot otru bērnu viņa aktivitātēs un kontaktā ar mammu un tā attālinoties paši no savām attiecībām, idejām un vajadzībām. Viņi it kā inficējas ar otra izjūtām. Pamanot māsas vai brāļa dusmas, bailes vai neapmierinātību, viņi var ignorēt to, kā jūtas paši, un paust otra izjūtu kopā ar viņu vai pat viņa vietā.
Pārgurušie vecāki, protams, brīžus, kad bērni nodarbojas viens ar otru, izbauda vai izmanto mājas darbiem. Tie ir mirkļi, pēc kuriem ilgotos daudzi mazu bērnu vecāki, kam nākas veltīt daudz vairāk laika un uzmanības bērnam, kas ir viens. Taču tam ir arī otra puse. Dvīņu spēles sniedz viņiem daudz emocionāla atbalsta, taču tajās ir mazāk stimulācijas un garīgu izaicinājumu nekā rotaļās ar citiem bērniem. Turklāt dvīņi, kas labi apguvuši savstarpēju saspēlēšanos, nereti nemaz neiesaista savās spēlēs citus bērnus, viņi var tos vienkārši ignorēt. Tas rada situācijas, kurās abi dvīņi visu laiku apgūst vienas un tās pašas lomas. Piemēram, klusākais no bērniem būs tendēts nemitīgi dot priekšroku otram, tā arī neattīstot komunikācijas spējas tādā līmenī, kā to veicinātu rotaļāšanās ar kādu citu bērnu.
Vecāki bieži mēdz pārspīlēt šķiršanās sāpes, kas varētu dvīņu mazuļus ietekmēt, pavadot, piemēram, pēcpusdienu vienam bez otram. Bērni, kas spējuši izbaudīt šādu situāciju kā iespēju pabūt ar sevi, vēlas to piedzīvot atkal. Katrā ziņā atsevišķi pavadīts laiks nevājinās bērnu savstarpējo saikni. Tā starp dvīņiem ir pietiekami cieša, lai nebūtu tik viegli ietekmējama.
Viens no būtiskākajiem argumentiem, kāpēc vajadzētu atšķaidīt laiku, ko dvīņi pavada divatā, – pieaugušo vecumā pārāk cieša tuvība var radīt situāciju, kad viņiem būs grūti šķirties vienam no otra, veidot individuālu karjeru un savu ģimeni. Pieaugušie dvīņi mēdz stāstīt, ka bez otra klātbūtnes jūtas nelaimīgi un satraukti, lai cik jauki cilvēki viņiem būtu apkārt.
Līdzīgas intereses, spējas un talanti parasti ir vienas olšūnas dvīņiem. Gandrīz neiespējami, ka viens būs apdāvināts mūziķis, bet otrs sportists. Tāpēc vecākiem ir vēl grūtāk atrast atšķirīgo, lai vestu katru uz savu pulciņu vai nodarbi. Divu olšūnu mazuļiem intereses var būt atšķirīgākas.
Protams, atsevišķi no otra pavadītajam laikam vajadzētu būt saskaņā ar bērnu vecumu un attīstību. Ja bērniem ir kāds grūts dzīves periods, ja viņi piedzīvojuši ko negatīvu, otra dvīņa klātbūtne ir ļoti būtiska un mierinoša.
Varbūt laba ideja ir kādu reizi bērnu dzimšanas dienu svinēt atsevišķi? Vecākiem to nevajadzētu rīkot, neaprunājoties ar bērniem. Mazajiem jau agri jāmācās runāt par savām vēlmēm un vajadzībām. Ja viņi vēlas piedzīvot arī ko atšķirīgu viens no otra, jāļauj viņiem to izteikt un, ja iespējams, arī piedzīvot.
Teksts: VITA KALNIŅA, psiholoģe
