Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējās divās desmitgadēs piedzīvots īpaši spējš tehnoloģiskais izrāviens, un tagad modernās kameras un sensori nodrošina izcilu komfortu un drošību. Kādreiz par ko tādu cilvēki varēja tikai sapņot. Šīs tehnoloģijas ir tik sekmīgi integrētas automašīnās, ka mēs bieži vien pat nenovērtējam, cik ļoti tās palīdz gan mums pašiem, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem.
Sistēmas, kas spēj mācīties
Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna miniatūras kameras aiz vējstikla un sensori mašīnas priekšpusē. Tādā veidā tiek uzlabotas ne tikai aktīvās drošības sistēmas, bet arī braucēju komforts, un tagad šie palīgi tiek uzstādīti ne tikai dārgajā klasē, bet arī kompaktos ģimenes hečbekos.
Piemēram, autonomā bremzēšana un joslas uzraudzība atrodamas tādos kompaktajos modeļos kā «Volkswagen Golf» un «Mercedes-Benz A-klase», savukārt jaunajā trešās paaudzes «Peugeot 308» tās jau iekļautas standarta aprīkojumā. Un tādas sistēmas var atrast arī citu ražotāju aprīkojumā. Šīs šķietami nemanāmās ekstras veic patiesi sarežģītu darbu.
“Kamera fiksē apkārtējo vidi, savāc informāciju un nosūta informāciju sistēmai. Tur mākslīgais intelekts analizē datus un izvērtē situāciju. Respektīvi – mākslīgais intelekts ir apmācīts atšķirt objektus un noteikt riskus, jo tā rīcībā ir daudz datu ar visdažādākajiem piemēriem. Rezultātā, izmantojot dažādus parametrus un sarežģītus algoritmus, sistēma spēj identificēt mašīnas, riteņbraucējus un gājējus, tāpēc lidojošs putns un vēja nests maisiņš netiks uzskatīts par apdraudējumu.
Tie ir ļoti sarežģīti procesi, kam nepieciešams daudz datu, bet ražotāji cenšas visu optimizēt tā, lai sistēmas darbībai nebūtu vajadzīgi ļoti jaudīgi un resursietilpīgi datori,” skaidro Vids Žuraulis, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Transporta inženierzinātņu fakultātes profesors.
Zinātnieks piebilst, ka šādām sistēmām var iemācīt arī jaunas lietas, turklāt tam nav vajadzīgs mainīt kādus to fiziskos elementus, pietiek vien ar programmatūras uzlabošanu. Mūsdienās tas ir īpaši ērti, jo automašīnas programmatūras atjaunināšanai nav jādodas uz autorizētu servisu un fiziski jāpieslēdzas datoram.
Piemēram, «Tesla» un jaunākie «Mercedes-Benz» modeļi, arī jaunās paaudzes «Peugeot 308», kas nupat nonācis uz ceļiem, visus sistēmas atjauninājumus saņem “pa gaisu”, t.i., tie tiek lejupielādēti un instalēti attālināti, izmantojot tikai internetu.
Neredzamo viļņu spēks
Arvien biežāk šoferi izmanto arī adaptīvo kruīzkontroli. Lai noteiktu distanci līdz priekšā braucošajam auto, sistēma izmanto radaru, kas darbojas citādāk nekā ierastās kameras. Darbības specifikas dēļ šādi radari ilgu laiku tika integrēti ne pārāk estētiski – tie aizņēma daļu dekoratīvā radiatora režģa vai tamlīdzīgi. Mūsdienās radari ir paslēpti tā, lai tos ar neapbruņotu aci nevarētu pamanīt. Piemēram, trešās paaudzes «Peugeot 308» ir pirmais šī ražotāja modelis ar jauno zīmola logotipu.
“Lauvēnam” mainījies ne tikai vizuālais noformējums, bet arī funkcija – zem emblēmas tagad ir aizslēpts radars. Līdzīgi dara arī citi ražotāji, un nav šaubu, ka šādas tehnoloģijas laika gaitā mašīnās tiks integrētas arvien smalkākā veidā.
“Radars raida elektromagnētiskos signālus un arī atpakaļ saņemt signālus, un pēc tiem nosaka attālumu līdz objektam. Pirmajām sistēmām bija daži trūkumi, jo tās uztvēra tikai signālus no metāla virsmām, un tas radīja dažādas problēmas. Mūsdienās šīs tehnoloģijas ir daudz sarežģītākas un prasmīgākas.
Atšķiras arī radaru darbības diapazons. Piemēram, adaptīvā kruīzkontrole ir aprīkota ar lielāka darbības rādiusa radariem – tie var darboties pat vairāku simtu metru attālumā. Cita veida radariem, kas biežāk sastopami autonomās bremzēšanas sistēmās, tāds attālums nav pa spēkam. Tie ir kalibrēti dažādu signālu uztveršanai un darbojas dažādos apstākļos,” stāsta Vids Žuraulis.
Ko tas dod autovadītājam?
Kameras un sensori arvien biežāk darbojas tandēmā un tādējādi nodrošina vēl precīzāku vadāmību. Piemēram, adaptīvā kruīzkontrole un joslu asistents mazina riskus, kas saistīti ar elementāru nogurumu garākos braucienos, taču uzrauga situāciju arī pilsētā. Autonomā bremzēšana uzlabo drošību, brīdinot par briesmām, un avārijas gadījumā pati mašīnu arī apstādina. Protams, šīs sistēmas aizvien tiek pilnveidotas.
Ir skaidrs, ka ražotāji iegulda daudz pūļu šādu tehnoloģiju izstrādē. Piemēram, «Peugeot» trešās paaudzes «308» modelī demonstrē jaunu sistēmu, kas atvieglo braukšanu pa šoseju. Kad adaptīvā kruīzkontrole ir aktivizēta un tuvojas lēnāks automobilis, kameras un sensori novērtē apkārtni un, ja tas ir droši, īsteno apdzīšanas manevru. Šīs tehnoloģijas efektivitāte aizvien uzlabojas, un ikdienā to lieto aizvien plašāk, tomēr ir svarīgi paturēt prātā dažus būtiskus aspektus.
“Pirmkārt un galvenokārt – šīs sistēmas ir jāizmanto. Es pazīstu cilvēkus, kuri, piemēram, izslēdz joslas uzraudzību. Kāpēc tad vispār vajadzēja maksāt par kaut ko, ko neizmanto? Šīs tehnoloģijas ir patiešām efektīvas, tās palīdz autovadītājam un pat novērš negadījumus. Ne velti šo sistēmu pārbaudei tiek pievērsta tik liela uzmanība, un testos ražotāji koncentrējas nevis uz avārijas sekām, bet gan uz to, kā vispār no sadursmēm izvairīties. Protams, nedrīkst aizmirst, ka tās ir datorsistēmas – arī tās var kļūdīties. Tāpēc šoferiem jābūt modriem un jākoncentrējas uz braukšanu,” uzsver Vids Žuraulis.
Tehnoloģiju attīstība soli pa solim mūs tuvina pilnīgi autonomai braukšanai. Taču, kamēr tas nav noticis, vajag izmantot to, kas ir vērtīgs jau tagad. Tai pašā laikā ir svarīgi atcerēties, ka visas uz kamerām un sensoriem balstītās sistēmas uzskatāmas tikai par palīgierīcēm un ka noteicošā loma auto vadīšanā joprojām gulstas uz mums pašiem.
Populārākie raksti
