Vēders – otrās smadzenes 1

Konsultē: ARTŪRS ĶIRPS, Latvijas Šorttreka izlases fizioterapeits, viscerālais terapeits

Ceļu pie viscerālā terapeita cilvēks visai bieži atrod tad, kad jau apstaigājis krietni daudz ārstu kabinetu, cieš kādas sāpes un iedzīvojies stresā par savām veselības neskaidrībām. Nekas no iepriekš darītā tā īsti nav palīdzējis. Viscerālais terapeits skata cilvēku nevis kā atnākušu plecu, kuņģi vai locītavu, bet kā vienotu veselumu. Lai arī kur būtu sāpošā vieta, svarīgākais šīs terapijas darba lauks būs… vēders.

Vēdera karaļvalsts 

Ja savos pārdzīvojumos nemitīgi esam pagātnē, fizioloģiski šūnu līmenī arī ķermenis nonāk turpat.

Viscerālajā terapijā visi ceļi ved uz… vēderu. Tur notiekošajam ir tik milzīga nozīme, ka to faktiski pielīdzina mūsu otrajām smadzenēm. «Embrionālajā ciklā no vienām augļa šūnām rodas divu veidu šūnas – vienas kļūst par galvas smadzenēm, ­otras – par orgāniem. Un šīs ­šūnas visu atlikušo cilvēka dzīvi savā starpā nemitīgi komunicē. Lai cik jocīgi tas šķistu – vēders sūta vairāk impulsu uz smadzenēm nekā smadzenes uz vēderu. Savukārt katrs iekšējais orgāns saistās ar noteiktu vietu organismā – saiti, muskuli, maņu, konkrētu ādas laukumu, emocijām un psiholoģiskajiem stāvokļiem. Orgāni glabā visus mūs pārdzīvojumus, bērnības traumas, pieredzes. Piemēram, ja cilvēks ir raizēs par nākotni, tas atspoguļojas uz aizkuņģa dziedzera darbību, ja nomāc dažādas bailes – cieš nieres, un tā tālāk,» skaidro terapeits.

Tāpēc, ja pie viscerālā terapeita atnāk cilvēks, kam, piemēram, sāp plecs vai pasliktinās dzirde, daļa darba notiks, pievēršoties tieši vēdera dobumam, caur vēdera priekšsienu «kārtojot» tos iekšējos orgānus, kas ir saistīti ar ārējo izpausmi, par kuru cilvēks sūdzas.