• Pirkstiņspēles

    7. janvāris, 2009
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Pirkstiņspēles bērns pats var sākt spēlēt no divu gadu vecuma. Bet rādīt tās var jau zīdainim.

    Pirkstiņspēļu labumi

    ·        Divgadnieks spēj ar rokām izpildīt vienkāršas kustības un varbūt arī skaitīt līdzi. Mazākam bērniņam tas vēl nav pa spēkam. Pirkstiņspēles ieteicamas līdz pat skolas vecumam.

    ·        Pirkstu galiem ritmiski pieskaroties pie galda (vai kādas citas) virsmas, saskaroties abu roku pirkstiņiem, tiek aktivizēta smadzeņu darbība. Īpaši tiek stimulēti tie smadzeņu centri, kas atbild par runas attīstību.

    ·        Pirkstiņspēles trenē pirkstu sīko muskulatūru. Kad bērns mācīsies pareizi satvert rakstāmo un rakstīt pirmos burtiņus, šis treniņš lieti noderēs. Jo veiklāki pirkstiņi, jo labāk veicas rakstīšana!

    ·        Pirmsskolas vecumā valodas attīstība cieši saistīta ar bērna kustību spēju attīstību, koordināciju. Skaitot dzejolīti un rādot tajā notiekošo ar rokām, bērns mācās savienot skaitīšanu (runāšanu) ar roku un/vai pirkstu kustībām. Viegli tas nav!

    ·        Vairākkārt atkārtojot vienu un to paši frāzi, bērns pamazām apgūst pareizu izrunu, viņam veidojas lielāks vārdu krājums. Turklāt bieži atkārtojot kādu darbību, bērnam rodas psiholoģisks komforts un drošības izjūta. Pirkstiņspēles var spēlēt, piemēram, katru rītu, gaidot, kamēr uzvārās ūdens rīta putrai, vai kādā citā laikā ikdienas darbībā. Tad pirkstiņspēles kļūst par jauku ikdienas rituālu.

    ·        Lielākam bērnam var lūgt pašam izdomāt, kā ar roku un pirkstu kustībām parādīt dzejolīti. Tad pirkstiņspēļu spēlēšana kļūst arī par loģiskas domāšanas treniņu.

    ·        Katru dienu skaitot vienu, divus mazus dzejolīšus, mazais trenē atmiņu. Ja tā labi trenēta, sākot skolas gaitas, dzejolīšu mācīšanās un stāstīšana bērnam parasti nesagādā grūtības.

    ·        .

    ·        Pirkstiņspēles ir jautras rotaļas, tās uzlabo garastāvokli gan bērnam, gan pieaugušajam.

    Ko skaitīt?

    ·        Var skaitīt ritmisku dzejolīti vai tautasdziesmu. Pieaugušais pats var izdomāt, ar kādām kustībām to parādīt.

    ·        Jo mazāks bērns, jo īsākam jābūt dzejolītim. Mazie ir nepacietīgi un nespēj sagaidīt gara dzejoļa beigas. Īpaši tad, ja zina, ka tas beidzas ar «kukū», «atā» vai citu jautru saucienu.

    ·        Sākumā pieaugušajam pantiņi jāskaita skaidri un lēni, lai bērns tos iegaumē. Nevajag raizēties, ja pirmajās reizēs bērns nerāda un neskaita līdzi. Iespējams, nāksies skaitīt un rādīt dzejolīti pat desmit reižu, līdz mazais sāks atkārtot. Taču, kad mazajam iepatiksies, visticamāk, viņš gribēs atkārtot pirkstiņspēli neskaitāmas reizes.

    Teksts :Edīte Valtere

    Foto: Ieva Andersone

    1 komentārs

    Riča
    Es savulaik nopirku Domiņā tādas lellītes. Tik forši!!!!!!!! Vienīgi, ka pavisam maziņam tas leļļuks bija par lielu pirkstiņam. Bet man tāāā'patika!!!Kad nopirku roku lelli, izmēģināju, kā psihologi saka - ka bērns rotaļājoties izstāsta visu , ko jūt, ko darījis dārziņā utt. Tas strādā!!!!! Mīļie vecāki, 'padarbojieties tā ar savu atvasīti! KO Jums bērniņš atbild, kad vaicājat - kā gāja?Ko darīja? .... Bet ko viņš stāstīs jums kā Lellim - ui.... tik interesanti!!! Vislabāk, lai tāds leļļuks ir vecākam un arī bērnam. Viņš vēl pārtaisa balstiņu un ir gan kopā pabūts ar bērnu, gan izdibināts, kas un kā.....:))

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē