Laiks sēt petūnijas!

Puķu audzēšana
Indra Ozoliņa
26. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vai gribi tikt pie ziedošām petūnijām vasaras sākumā un izaudzēt stādiņu pati? Pieredzē dalās Inita Zepa, dārzniece, Puķu sētas saimniece, puķu stādus audzē teju 30 gadu.

Puķēm, kam ir garš veģetācijas periods un kuras sēj agri, jārada piemēroti apstākļi, kas mājās nav nemaz tik vienkārši, tomēr ir iespējams.   Ja ziedošus augus gribi iegūt jau maijā vai jūnijā, nokarenās petūnijas jāsēj janvāra beigās vai februārī, bet krūmu peonijas – februārī vai martā.

Teorētiski to varētu darīt jau janvārī ar cerību, ka tās uzziedēs mēnesi ātrāk, taču tā nenotiks, jo dienas ir īsas un laiks – tumšs. Labāk paciesties un darīt to vēlāk, kad netrūks gaismas un siltuma. Citādi tādi stīdzenīši vien sanāks. 

Kā un kur sēt

Petūniju sēkliņas ir vienas no mazākajām puķu sēkliņām, vēl sīkākas ir tikai begonijām. Vislabāk izvēlēties pilētās sēkliņas, kas iestrādātas apvalciņā, jo tās būs vieglāk satvert.

Izmanto pēc iespējas smalkāku – gaisa un mitruma caurlaidīgu, irdenu – bagātinātu kūdras substrātu KKS-1, kas ir sterils un kuram pievienotas augiem augšanas sākumā nepieciešamās barības vielas. Nederēs tāds, kurš paredzēts salātiem un citiem dārzeņiem, jo tam ir augstāks pH. Petūnijām patiks pH 5,5–5,8, jo tās viegli sasirgst ar hlorozi – ja skābums būs nepietiekams, augs jau pašā sākumā cietīs no šīs slimības. 

Augsne petūniju sēšanai nav piemērota, jo tajā var būt patogēni un nezāļu sēklas. Dīgsti ir ārkārtīgi uzņēmīgi pret infekcijām.    

Kastītei, kurā sēj petūnijas, jābūt tīrai, ar 5–7 cm augstām maliņām un drenāžas caurumiņiem apakšā, kur notecēt liekajam ūdenim. Sējenīšiem netīk lieks mitrums.

Substrātam uzber smalku tīru smilšu kārtiņu un uzkaisi sēkliņas 0,5–1 cm attālumā citu no citas, viegli piespied, bet neapber. Vari ņemt talkā zobu bakstāmo kociņu un tās pabīdīt, kur vajag.   

Tad sējumu apsmidzini ar ūdeni no smalka pulverizatora. Ūdenim jābūt mazliet siltākam par istabas temperatūru. Lai tas ātri neizgarotu un sēkliņas neiekalstu, pārliec plēvīti vai stikliņu, atstājot nelielu gaisa starpslāni. 

Mitrini un vēdini!

Lai dīgšana sāktos un noritētu veiksmīgi, vajadzīga ap plus 20 grādu temperatūra (+/– 2 grādi), mitrums, gaiss un gaisma. Dīgstus vari gaidīt apmēram desmit dienu laikā.

Pirmās trīs dienas par sējumu vari nelikties ne zinis. Ceturtajā dienā pataisi vaļā un pavēdini, lai izgaro liekais mitrums, kas sakrājies uz plēvītes vai stikliņa, un neattīstās puve. Noslauki lieko mitrumu no plēves vai stikliņa un liec to atpakaļ. Vienlaikus aprasini sēkliņas, lai tās būtu viegli mitras un dīgšanas process neapstātos. Dari to regulāri, sekojot temperatūras un mitruma režīmam.

Kastīti novieto gaišā vietā uz palodzes, uzmanot, vai logam nav kāda sprauga, pa kuru sējumam plūst virsū aukstums. Gaisma ir īpaši nepieciešama, kad jau parādījušies asniņi. Esmu pārliecinājusies, ka arī speciālās lampas dīgšanas procesu nepaātrinās.

Īstajā laikā iesēta puķe par apmēram trim nedēļām savā attīstībā apsteigs to, kas ilgi vārgusi sliktā apgaismojumā.

Iespējamās kļūdas

Ja dīgsti neparādās, skaidrs, ka nav bijuši visi nepieciešamie priekšnosacījumi.

Vispirms vajadzīgas dīgtspējīgas un veselīgas sēklas. Petūniju sēkliņas var glabāt 2–3 gadus, taču rēķinies – jo tās svaigākas, jo lielākas izredzes, ka viss noritēs veiksmīgi. Sēklu dīgšanas spēja var mazināties, ja paciņa bijusi atvērta un vairs nav hermētiski noslēgta, jo to ietekmē temperatūras un mitruma maiņa. Ja tavās mājās ir ļoti silts, sēklas vislabāk glabāt ledusskapja augšējā plauktā.

Nesēj petūnijas kopā ar citām puķēm, jo katrai ir cits dīgšanas laiks un atšķirīgas prasības. 

 

Varbūt esi sēkliņas iekaltējusi vai arī – tieši otrādi – pārāk cītīgi mitrinājusi. Iespējams, temperatūra bijusi par zemu. Ja sējenīši nav parādījušies divu nedēļu laikā, vari turpat iesēt jaunas sēkliņas.   

Nodrošini vēsumu!

Kad dīgsti izstiepušies tik lieli, ka lapiņas saskaras, un tie izskatās veselīgi, pārstādi tos podiņos. Vārgus un izstīdzējušus dīgstus pagaidām labāk neaiztiec – lai tie mēģina saņemties turpat kastītē. Izmanto rupjāku substrātu, kas nesablīvējas un kura pH ir 5,5–5,8, lai netiktu veicināta hlorozes attīstība. Sārmainā augsnē saknītes nespēs uzņemt nepieciešamās barības vielas.

Kad stādiņi iesakņojušies, petūnijas labāk jutīsies un augs druknākas vēsākā, aptuveni 16 grādu temperatūrā. Siltumā tie var izstīdzēt.  

Pēc iesakņošanās sāc petūnijas mēslot ar kādu no ziedošiem augiem paredzētu mēslojumu ar mikroelementiem (NPK 8:8:6).

Ja augs ir pastīdzējis, lai veicinātu sāndzinumu veidošanos un tas augtu kuplāks, vēlams tam nolauzt galotnīti. Pirmoreiz to dari, kad izveidojušies vairāki lapu pāri. Tas gan par pāris nedēļām aizkavēs ziedēšanu, toties būs daudz vairāk ziedu.

Lai izaugtu skaista petūnija:

  • svarīgs ir pietiekams poda lielums un substrāta daudzums, kur saknēm sacerot;
  • substrātam jābūt rupjam, ar pH 5,8;
  • laistāmo ūdeni paskābini ar citronskābi, ņemot naža galu uz litru ūdens.

Ņem vērā!

Pieaugušai petūnijai patiks barības vielām bagāta augsne, saulaina vieta ar daļēju noēnojumu pusdienlaikā. Tai nekaitēs neliela salna un arī vējš, kā nereti aplam uzskata.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+