#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēteros lustējas, līgo, dejo un dzied dziesmas tāpat kā pa Jāņiem, tikai Jāņa vārda vietā liek Pēteri. Tradīciju pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte paudusi viedokli, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.
Grāmatā Latviešu tautas paražas I teikts, ka, ja Jāņus latvieši uzskata par vislatviskākajiem svētkiem bez kristīgās ticības ietekmes, tad Pētera un Pāvila diena tika svinēta arī par godu svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Šos abus mocekļus 64. gadā Romā Nerona valdīšanas laikā piesita krustā ar galvu uz leju.
Latvieši Pēteri uzskatīja par Debesu valstības atslēgu glabātāju, kā arī par jūrnieku, atslēdznieku un citu amatu patronu un aizstāvi.
Šajā dienā nestrādā, nevāc sienu, lai pašam vai mājai neiesper pērkons! Pēteros arī nedrīkst sīpolus šķīt, tad tie vīstot.
Vakarā jāiededz līksmības ugunis, jo senāk šajā dienā, līdzīgi kā Līgo, arī tika dedzināts ugunskurs.
Vasarai sākas brieduma laiks. Senāk uzskatīja, ka šajā dienā sākas sēņu laiks un siena pļauja, beidz dziedāt lakstīgalas un dzeguzes.
Latviešiem šī ir arī svarīga laika vērošanas un pareģošanas diena:
- Ja Pēterdienā līst, tad līs līdz Annas dienai, kas ir 26. jūlijā.
- Ja Pēterdienā līst, tad līs visu siena laiku.
- Ja vakars pirms Pēterdienas auksts – aukstums pieturēsies vairākas dienas.
- Ja dzeguze beidz kūkot līdz Pēteriem, tad būs silts rudens.
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem Latviešu tautas ticējumi un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas Latviešu svinamās dienas.
