Rīga -1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konstatēti rupji likuma pārkāpumi
Pirmie par lēmumu pārtraukt Pirmā Baltijas kanāla, NTV Mir un Ren Tv Baltija retranslēšanu paziņoja uzņēmums TET, kura kontrolpakete pieder valstij. Savu lēmumu TET argumentēja ar to, ka nav pieejama juridiski pamatota informācija par šo kanālu retranslācijas tiesību izplatītājiem Latvijā.
Pēc dažām dienām ar jaunumiem klajā nāca arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), paziņojot, ka lēmusi uz gadu Latvijas teritorijā aizliegt retranslēt programmu Rossija RTR. Tas tika darīts, jo kanālā atsevišķos raidījumos skaidri saskatāma naida kurināšana, aicinājumi uz vardarbību un militāra konflikta izraisīšanu.
Dienu vēlāk mediju uzraugi pieņēma lēmumu izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta vēl 16 programmas. «NEPLP nevarēja pieņemt citus lēmumus. Rossija RTR izskanēja aicinājums publiski noslepkavot Baltkrievijas opozīcijas simbolu Svetlanu Tihanovsku un pievienot Igaunijas pilsētu Narvu Krievijai.
Latvijā kurināt karu un naidu ir aizliegts.
Savukārt attiecībā uz 16 programmu izņemšanu no Latvijā retranslējamo programmu saraksta – nebija iespējams identificēt to pārstāvi Latvijā, līdz ar to nav zināms, vai šīs programmas pašas vispār vēlas būt pieejamas Latvijas skatītājiem un piespiest programmas būt Latvijā ar varu nav iespējams,» PDz norāda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Atņemta iespēja sapņot
Par liegumu skatīties iemīļotās programmas sašutumu pauž ne tikai krieviski runājošā auditorija, bet arī daudzi latvieši. «Slēgti ir populārākie kanāli. Cilvēki bija pieraduši pie tā satura. Izklaides programmas uztur cilvēkos labu noskaņojumu un garastāvokli. Šodien, kad ir pulcēšanās ierobežojumi, cilvēkiem nav iespēju izklaidēties citur kā tikai pie televizora.
Jā, viens otrs politisks spēks šodien var pateikt – malači, mēs apkarojām propagandu! Bet es kā cilvēks, kurš dzīvo blakus tautai, varu pateikt, ka daudziem cilvēkiem, īpaši jau senioriem, šis lēmums ļoti sāp. Pateicoties seriāliem, cilvēki varēja kaut uz mirkli iegrimt citā dzīvē, kurā nav kovida, vakcīnu un nav jāstāv aukstumā garā rindā pēc krējuma. Vēsturiski skaistākie šovi visos laikos bijuši tieši depresijas laikā. Izklaides industrijai šajā laikā jābūt ļoti garšīgai un smukai, lai cilvēki nesajuktu prātā.
Mediju uzraugi ir atņēmuši cilvēkiem iespēju sapņot. Politiski šo lēmumu varbūt varu attaisnot, bet cilvēciski – ne,» PDz atzīst Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs. «Šobrīd, kad tauta jau tā ir depresijā un nogurusi no pandēmijas, nav īstais brīdis taisīt raganu medības. Cilvēki jau tā ir nelaimīgi.
Pirmo reizi pie varas ir tādi cilvēki, kuriem nospļauties par to, kas notiek ar tautu,» piebilst viņš.
Klementjevs teic, ka skatītāji tāpat meklēs iespējas vērot savas iemīļotās programmas. «Jauni cilvēki atradīs atņemtos raidījumus internetā. Man sāp sirds par veciem cilvēkiem, jo nedomāju, ka viņiem ir jaudīgs internets un dators, turklāt daļa nemaz nemāk ar to apieties. Pensionāriem lielākoties ir ļoti strikts dienas režīms. Noteiktā laikā viņi iet uz veikalu, tad viņi zina, cikos sāksies seriāls, tad sarunu šovs… NEPLP lēmums izjauc simtiem tūkstošu cilvēku viņu paradumus.
Reti kam interesē tie Solovjova un Skabejevas raidījumi, bet tieši izklaides raidījumi. Ne velti PBK, RTR un NTV ir skatītākie kanāli mūsu valstī, jo Latvijas Televīzija nespēj piedāvāt kvalitatīvu izklaides saturu, tāpēc ka mums nav šai industrijai tik daudz naudas. Krievijā viens kanāls seriāliem un šoviem tērē vairāk nekā ir Latvijas gada viss budžets. Ar viņiem nevaram un nevarēsim sacensties,» ir pārliecināts deputāts.
Labāk vēlu nekā nekad
Citās domās ir etiķetes speciāliste Jeļena Marga. «Beidzot tas ir noticis! Pirmo reizi mūžā stāvu kājās un aplaudēju mūsu mediju uzraugiem. Kanāliem, kuri regulāri izplata dezinformāciju un kurina naidu, nav vietas mūsu valstī,» uzsver Marga, kura pēc tautības ir krieviete, bet nu jau daudzus gadus dzīvo Latvijā. «Vēl 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, tas bija kaut kas briesmīgs.
Šausmīga agresija un ļaunums. Juriste Ieva Brante, kura tolaik bija aktīva sabiedriska darbiniece, vērsās pie manis ar lūgumu, vai es nevarētu parakstīt vēstuli adresētu NEPLP ar prasību slēgt Krievijas propagandas kanālus. Tur jau bija parakstījušies astoņi cilvēki. Es ar prieku piekritu. Taču tad mums neizdevās panākt vēlamo, mums tika norādīts, ka tas nav likumīgi. Tāpēc esmu sajūsmā, ka beidzot tas ir izdarīts. Tas nekas, ka vajadzēja gaidīt septiņus gadus,» saka etiķetes speciāliste.
Viņu kaitina cilvēku sacītais, ka latviešu kanālos nav, ko skatīties.
«Latviešiem ir ļoti labi seriāli. Viņi vienkārši neko nezina, jo caurām dienām ir skatījušies Kremļa propagandu.
Piemēram, es šobrīd skatos seriālu Paliec negatīvs. Ļoti interesants. Kāpēc večiņām jāskatās tie mēsli un pornogrāfija, kas nāk no Krievijas, ja pašiem sava kvalitatīva satura ir pietiekami?» strikta ir Marga.
Grib piederēt deržavai
Rakstniece un žurnāliste Monika Zīle nav slēpusi, ka ir krievu seriālu fane. «Nedomāju, ka mana dzīve tagad krasi mainīsies. Seriālus varēšu dabūt internetā. Tā nav problēma. Domāju, ka arī citi radīs risinājumu. Sapirks satelīta šķīvjus un bēdu nezinās. Būs liela peļņa tiem, kas tos izplata,» pasmej rakstniece.
Monika neredz jēgu šīm aktivitātēm. «Vai cilvēki tāpēc tagad sāks skatīties latviešu programmas? Diez vai. Nav jau ko mums likt pretī,» ir pārliecināta viņa. Runājot par krievu politiskajiem sarunu šoviem, kuri ir ar bagātīgu propagandas mērcīti, Zīle saka: «Viena daļa mūsu valsts iedzīvotāju skumst pēc Krievijas impērijas. Pat ne tik daudz pēc PSRS un komunistiem, bet pēc tās impēriskās sajūtas, ko daļēji dod arī Krievijas televīzijas. Jo tās strāvo milzīgu nacionālo patriotismu, no sērijas – Rossija veļikaja deržava.
Turklāt, lai arī cik drausmīgi mums tas liktos un jaunā paaudze teiktu – nē, nē, tā nav –, daudziem patīk tā deržava. Tā sajūta, ka mēs ejam un taisām ar kāju vaļā durvis. Patīk jums vai nepatīk, bet mēs taisām. Šo kanālu mērķauditorija grib šai deržavai piederēt. Ja ne citādi, tad vismaz caur televīziju. Viņi grib katru dienu saņemt sveicienu no Krievijas,» uzskata Monika.
