Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Kā jau daudziem mana vecuma cilvēkiem, bērnība nebija nekāda Leiputrija – padomju laiku beigas, ar iztikšanu tā un tā… Viena bērnības komforta sajūta man ir atmiņā, tie bija Selgas cepumi ar siltu pienu.
Joprojām reizēm uzsildu pienu un ieritinos dīvānā ar šiem cepumiem, lai atgrieztos šajā sajūtā.
Vēl atmiņā man ir vasaras laukos pie vecāsmammas, kur man no rītiem uz malkas plīts vienmēr bija atstāta panna ar ceptiem kartupeļiem brokastīm. Tik garšīgi! Jā, un vēl atceros, ka bērnībā mums ar brāli reiz uzdāvināja pa vienam šokolādes batoniņam – man bija Mars un brālim Snickers. Tolaik tas bija kaut kāds neticams sapnis, dabūt tādu gardumu! Tad mēs teju divas nedēļas izvilkām ar tām šokolādītēm, griezām ar nazi plānplānās šķēlītēs, mērījām ar lineālu, cik kuram vēl palicis… Vēl mēs darījām tā – ja sanāca dabūt košļājamo gumiju, košļājām trīs dienas.
Vakarā izņem no mutes, noliek uz plauktiņa, no rīta iemērc cukurā un – aiziet, atkal ir garšiņa!
Tagad vienā ēdienreizē, tostarp brokastīs, esmu radusi ēst diezgan maz – mani izmisumā dzen viesnīcu zviedru galda brokastis, kas ieslēdz prātā kaut kādu traku domu, ka ir jāēd daudz un viss pēc kārtas, jo taču dod! (smejas) Nē, nē, kad ceļojam, bieži pat atsakāmies no brokastīm, labāk izejam kaut kur ielās un padzeram kafiju ar kruasānu. Savukārt tādas vairāku kārtu vakariņas, kur ir mazas porcijas, gan labprāt reizēm izbaudu – tajās viss ir pārdomāts, lai varētu pāris stundas jauki pasēdēt, garšīgi paēst, bet nepārēsties.
Ēdu visu, ko gribas, arī kūkas, frī kartupeļus un tā tālāk.
Man nav bijušas problēmas ar lieko svaru un diētām. Reizēm, ja jūtu, ka iemīļots apģērbs kaut kur sāk spiest, mazliet piedomāju pie ēšanas un viss ātri saregulējas atpakaļ. Bet citādi – es pat nezinu, cik kalorijas kurš produkts satur, zinu tikai, ka vīna glāzē ir ap 150 kalorijām. Atslēga ir mērenībā!» uzsver rakstniece.
