Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
-
Cik krūzīšu kafijas dienā ir ieteicams baudīt?
Stingri noteiktas devas nav, taču vislabāk ir nepārsniegt dienā rekomendēto kofeīna daudzumu – 400 mg. Šāds daudzums ir 2–3 ne pārāk lielās kafijas krūzēs. Vienā 250 ml krūzē var būt 100–170 mg kofeīna, 50 ml krūzītē espreso kafijas – ap 145 mg kofeīna. Kofeīna līmeni ietekmē izvēlētais kafijas pagatavošanas veids.
Piemēram, diezgan daudz kofeīna ir dažādos veidos filtrētā kafijā, savukārt mazāk – šķīstošajā kafijā.
! Vērts atcerēties, ka kofeīns ir arī visu veidu tējā, šokolādē, kokakolā, to pievieno arī enerģijas dzērieniem – un tas arī jāskaita dienas normā. Kofeīnu reizēm pievieno arī medikamentiem, kas paredzēti pret saaukstēšanos un galvassāpēm.
-
Vai kafija tiešām izskalo no kauliem kalciju?
Jaunākie zinātniskie atzinumi liecina, ka ne! Ja dienā uzņemtā kofeīna daudzums nepārsniedz iepriekš minētos 400 mg un ja ēd pietiekami daudz siera un citu piena produktu, kafija neko sliktu kauliem nenodara un kalciju laukā neskalo. Ja nu tomēr māc šaubas, var pieliet kafijai pāris ēdamkarošu piena.
-
Agrāk uzskatīja, ka kafija veicina pastiprinātu šķidruma izvadi no organisma, tāpēc ar tās baudīšanu jābūt prātīgiem un pēc tam noteikti jāpadzeras ūdens.
Apjomīgos pētījumos pierādīts, ka arī šajā ziņā no kafijas nav jābaidās – tā nemaz nav tik dehidratējoša (urīndzenoša, šķidrumu izvadoša), īpaši, ja kafiju bauda regulāri. Droši var padzerties arī no pašas kafijas! Protams, nepārspīlējot.
Ir uzskats, ka rīta kafija var palīdzēt atbrīvoties no tūskas ap acīm.
Iespējams, labāk par tasi kafijas tomēr darbosies regulāra ūdens dzeršana ikdienā, jo zinātnieki norāda, ka tieši samazināts šķidruma daudzums organismā un nepietiekama ūdens uzņemšana ikdienā veicina ūdens aizturi – tātad arī tūskas.
-
Mērenās devās kafija ir ne vien garšīgs, bet arī veselīgs dzēriens, ko droši var baudīt.
Pētījumi rāda, ka kafija labvēlīgi ietekmē aknas, pasargā tās no ļaunām slimībām. Gan kofeīnu saturošas, gan bezkofeīna kafijas regulāru baudīšanu saista ar zemāku nierakmeņu, Alcheimera un Pārkinsona slimības risku.
-
Kafiju labāk nedzert tukšā dūšā?
Ikdienā kafiju no rītiem iesaka baudīt kopā ar ēdienu, nevis dzert uzreiz pēc pamošanās – vienu pašu. Tas būs saudzīgāk gan pret kuņģi, gan pret aizkuņģa dziedzeri.
-
Vai kafijā ir kalorijas?
Kafijā pašā kaloriju nav, tāpēc melnu kafiju, domājot par figūru, var dzert droši. Kalorijas rada piens un cukurs.
-
Kāpēc kafiju iesaka dzert rītos?
Kafiju tiešām vislabāk izgaršot no rīta un nepārdozēt. Kā jau kofeīnu saturošam produktam, tai piemīt stimulējoša iedarbība, lai arī nereti min – īslaicīga.
Kafija uz katru iedarbojas individuāli, un tā var raisīt bezmiegu, galvassāpes, aizkaitināmību un nervozitāti.
Ja pēc kafijas baudīšanas jūtams, ka sirds sāk sisties straujāk, tā ir zīme, ka pietiek. Šādos brīžos lieti noder kāda uzkoda vai glāze ūdens.
! Izdzertās kafijas daudzumam sievietēm iesaka sekot līdzi arī menopauzes laikā. Tas varētu palīdzēt mazināt menopauzes kaitinošos simptomus. Dozētos daudzumos kafiju rekomendē baudīt, arī rūpējoties par krūšu veselību.
-
Kafiju nedrīkst dzert, ja ir kuņģa čūla?
Ja piemeklējis gastrīts vai pat kuņģa čūla, no kafijas nav jāatsakās pilnībā, taču iesaka lietot ar mēru. Nav tā, ka kafija varētu raisīt šo slimību paasinājumu, tomēr kafija stimulē kuņģa sulas izdali, kas vēl vairāk palielina skābo vidi kuņģī.
-
Jo kafija mazāk grauzdēta, jo labāka?
Vislabāk veikalos izvēlēties vidēja vai viegla grauzdējuma kafiju, jo tajā būs mazāk kaitīgo savienojumu, kas veidojas kafijas pupiņu grauzdēšanas laikā. Par kafijas grauzdējuma pakāpi liecina uzraksti uz iesaiņojuma.
Vērts izvēlēties, piemēram, medium roast (vidēji grauzdēta); citiem kafijas iesaiņojumiem aprakstā vienkārši ir piebilde, ka kafija ir viegli grauzdēta; citām paciņām jāskatās grauzdējuma skala – tā var būt robežās no viens līdz pieci vai arī no viens līdz desmit.
-
Vai kafija izraisa atkarību?
Kafija neraisa tādu pieradumu, par ko būtu jāsatraucas, tomēr atradināties no kafijas reizēm nav vienkārši, jo, strauji pārtraucot dzert, var parādīties miegainība, galvassāpes. Šie simptomi gan ir pārejoši.
Ja nu kāds izlēmis atteikties no kafijas, sākumā kofeīna kafiju var baudīt pusi uz pusi ar bezkofeīna kafiju.
Var pakāpeniski samazināt izdzerto kafijas krūzīšu skaitu; var darbināt kafijas automātu, gatavojot pavisam nedaudz kafijas – nereti smadzenēm galvenā ir tieši kafijas smarža. Sākumā kafiju var aizstāt ar melno tēju – tā gan arī satur kofeīnu, taču mazāk.
-
Vai bezkofeīna kafijā vispār nav kofeīna?
Pavisam nedaudz, tomēr ir. Vienā krūzē – ap 5 mg kofeīna.
-
Kā visveselīgāk pagatavot kafiju?
No gatavošanas veidiem par visvairāk ieteicamo atzīst dažādos veidos filtrētu kafiju – tajā gan saglabājas vairāk vērtīgo antioksidantu, gan ir mazāk nevēlamu piemaisījumu. No kafijas apliešanas metodēm vēlamākā ir franču prese, ar kuras palīdzību kafijas biezumi tiek nospiesti. Pēc tam ieteicams kafiju pārliet citā traukā. Un tikai tad seko parasta, krūzē aplieta kafija – iesaka neļaut tai ievilkties ilgu laiku, bet diezgan žigli pēc pagatavošanas izdzert.
