Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
No zivīm pie sēnēm!
«Esmu pierādījums tam, ka jebkurā vecumā var sākt apgūt kaut ko jaunu. Strādāju smagu fizisku darbu zivju kombinātā, taču veselības problēmu dēļ to vairs nespēju turpināt.
Savos sešdesmit gados nonācu situācijā, kad sapratu – pastrādāt vairs nevaru, nevienam neesmu vajadzīga, pensija vēl ir tālu…
Domas pa galvu visu laiku malās un malās, prātoju, ko varētu darīt, līdz atsaucos Diānas Meieres un Initas Dānieles no Latvijas Mikologu biedrības aicinājumam katru mēnesi sameklēt desmit sēņu sugas. Tik ļoti aizrāvos, ka vienu sēni pat meklēju trīs gadus, kamēr atradu.Turklāt, meklējot katru mēnesi tās desmit sēnes, pamanīju vēl citas, prasīju pēc padoma un pēc gada jau pazinu 120 sēņu sugu. Tagad, protams, zinu vēl daudz vairāk sēņu! Pirms trim gadiem mums bija pirmā sēņu izstāde Vaiņodē, kur bija 290 sugas, pēc nedēļas sarīkojām izstādi arī pie manis Zirās. Pagājušajā gadā jau organizējām pirmo sēņu festivālu, šogad ieguvām arī novada atbalstu.
Ar marinēšanu jāuzmanās
Uzskatu, ka vislabākās sēņu saglabāšanas metodes ir žāvēšana vai saldēšana. Veikalos nopērkami dažādi žāvētāji, un es iesaku tos, kam ir iespēja noregulēt noteiktu temperatūru, jo sēnes vislabāk žāvēt ne lielākā karstumā par 70 grādiem – tik ilgi, līdz tās vairs nav mitras un ir viegli pārlaužamas uz pusēm. Kaltētās sēnes obligāti jāglabā hermētiski noslēgtā traukā! Ja ir vēlme sasmalcināt pulverī, tas jādara tieši pirms ēdiena gatavošanas. Nedrīkst izžāvēt, samalt un uzglabāt burkā, jo tad tas ir ārā metams produkts.
Marinēt neiesaku tiem, kas to nemāk darīt.
Ja nepareizi iemarinē, sēnes var būt bīstamas – ar tām var saindēties. Es pati marinēšanai parasti izmantoju dzīslkāta bekas. Marinētas apšubekas man nepatīk, jo tās kļūst tumšas, bet baravikas šķiet pārāk glumas.
Esmu atradusi arī dažādus citus veidus, kā pārstrādāt sēnes, – esmu tās cepusi cepeškrāsnī veselas un pildījusi, esmu taisījusi dažādas mērces un zupas. Manai meitai vislabāk garšo bumbieru pūpēdīši. Starp citu, visi baltie pūpēži, kas aug Latvijas mežos, ir ēdami. Treknākā zemē (pie mazdārziņiem, ganībās, labības laukos) aug milzu apaļpūpēži – tie ir īsta delikatese! Jāatzīst gan, ka sēņotāji ir ļoti konservatīvi – grūti viņus pierunāt mācīties un izmēģināt kaut ko jaunu. Ir uzskats, ka mežā jālasa sēnes, ko pazīsti, bet… mēs taču varam iepazīt arī daudzas citas un lasīt tās,» iedrošina Līga.
Gaileņu sviesta recepte
