Ivars un Dita Pugas: Atklāti par notikumiem, kas lika pārvērtēt visu
«Bērns pie sistēmas, vīram operācija… un vēl tas kovids! Tā bija pirms gada. Bet gan būs labi… Jau ir labi, jo pat pandēmijā var saskatīt gaišo pusi,» saka Saeimas deputāta, aktiera IVARA PUGAS sieva DITA.
Foto: Vladislavs Proškins (F64)
Esam tādi klusi un mierīgi
Pēc plenārsēdes, kur atkal spriests par Covid-19 radīto seko novēršanu, Ivars ar sievu stilisti un grima mākslinieci Ditu Pugu un dēlu Bernhardu, kurš nule kā nosvinējis ceturto jubileju, PDz uzņem savā, kā paši saka, paradīzē. Tas ir dzīvoklis Pārdaugavā, mājā ar plašu privāto pagalmu, kur Bernhardam kārtīgi izdauzīties. Pārdaugavā, kur pagājusi viņa jaunība, Ivars ar ģimeni pēc dzīvošanas Mežaparkā, Teikā un citos rajonos atgriezies pirms nepilniem pieciem gadiem.
Viņš atminas – sālsmaizes pasākums bijis vērienīgs, toreiz teju viss Nacionālais teātris ieradies ciemos. «Sālsmaizē devām vaļā pilnu darbdienu. Kaimiņi laikam sākumā nebija laimīgi, jo iepriekš te dzīvoja kundzīte ar mazdēlu. Viņi bija ļoti klusi, un tad pēkšņi vienā dienā tāds trādirīdis! Bijām uzlikuši skaņas aparatūru – viss rajons dārdēja. Bet īstenībā mēs, Pugas, esam tādi pavisam klusi un mierīgi,» pasmaida Ivars.
Istabā ir patīkams siltums, jo iekurta krāsns. «Malkas pietiks vēl gadiem diviem noteikti. Kurinot miksēju malku un briketes. Iesilst ātri. Pirmajā gadā, kad ievācāmies, sagādāju malku ilgam laikam. Tagad te esam piekto gadu, un pat puse vēl nav nokurināta. Draugs, uzzinājis, ka man ir malkas apkure, teica – viņam esot tāds gabaliņš meža ar alkšņiem, kurus vajag novākt. Teicu – ņemu!
Tā es izgāju visu mežstrādnieka ciklu. Bija, protams, palīgā čomaki, bet vispār pats braucu, gāzu, vedu, zāģēju, cirtu, pagales krāmēju grēdās… un tagad kurinu. Jā, es to paveicu, bet sapratu, ka pastāvīgi ar šādu malkas gādāšanu nevarētu nodarboties. Vienreiz pamēģināt – lieliski!» atzīst Ivars.
Nav nekā svarīgāka par ģimeni
«Šis laiks man liek vairāk domāt par otru cilvēku, viņu iepriecināt, jo patiesībā pandēmijas gads mums bijis smags,» neslēpj Dita. «Vēl nesen pie sevis tā domāju, kāpēc viss tik netaisnīgi? Dienā, kad pateica, ka tiek ieviesta ārkārtas situācija un viss tiek aizvērts ciet, es ar Bernhardu biju slimnīcā. Kā vēlāk noskaidrojās, viņam bija plaušu karsonis. Trīs dienas bijām gulējuši mājās ar augstu temperatūru, kas nekritās un nekritās…
