Kā rīkoties, lai legāli izveidotu savu zoodārzu? Padomi un saimnieku pieredze

Konsultē
Mairita Riekstiņa,
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja

Nevar vienkārši pārnest no meža mājās stirnu vai mežacūku mazuli un ielikt nožogojumā. To turēšanu regulē Dzīvnieku aizsardzības likums. 

Pirmais solis 

Izplāno koncepciju!

Vispirms būtu jāzina, ka normatīvajos aktos ar jēdzienu zoodārzs saprot tādas vietas, kur savvaļas dzīvniekus tur publikas apskatei vismaz septiņas dienas gadā sugas saglabāšanas, pavairošanas, pētniecības un izglītošanas nolūkā. Šādiem nosacījumiem Latvijā atbilst Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Tas, ko tautā sauc par minizoo vai privātajiem zoodārziem, likuma izpratnē dēvējams par dažādu sugu dzīvnieku turēšanas vietām. 

Pats pirmais solis, lai tādu izveidotu, nav vis dzīvnieku iegāde, kā daudziem varbūt šķiet, bet plāna izstrāde. Saimniekam jāizdomā, kādas sugas viņš gribēs savā lauku sētā turēt, jo no tā atkarīgs, kur reģistrēt dzīvnieku turēšanas vietu. 

Lauksaimniecības datu centrā vajadzēs vērsties tiem saimniekiem, kuri plāno turēt zirgus, kazas, cūkas, aitas, mājputnus un citus mājlopus. Ja iecerēts iegādāties plēsējus, primātus, jūras zīdītājus, krokodilus un čūskveidīgos, kas nav īpaši aizsargājami vai apdraudēti, jādodas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Savukārt visos pārējos gadījumos dzīvnieku un to turēšanas vieta jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).