Dzīve bez pieslēguma – cik tas maksā?

Konsultē

ALEKSANDRS BĒRZIŅŠ, Saules enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs,

JURĢIS VINNIŅŠ, uzņēmuma Sadales tīkls pārstāvis.

Šajā rakstā racionāli parēķināsim, cik maksā dzīve bez pieslēguma tādiem publiskajiem ārējiem tīkliem kā centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija, bet īpaši – elektrotīklam. Pirmās divas laukos ārpus ciematiem jebkurā gadījumā ir off-grid bez alternatīvām, savukārt elektroapgādei ir arī izvēles iespējas. 

Ja arī tu tīko pēc off-grid dzīves, bet komplektā ar ierastajām ērtībām – ūdeni no krāna, klozetpodu un, protams, elektrību –, tad ir pāris iespējamu versiju.

Off-grid pēc pārliecības

Dzīve, kurā nav automātiskās veļasmašīnas, siltas ikrīta dušas, kur ūdens jāsaved no attālāka avota, kur rīta tējai jākurina ugunskurs un elektrības ir tikai tik vien, cik uzlādēt saziņas ierīces. Tāda ir īsta off-grid dzīve, taču ne visiem pa spēkam. Tā tiešām atļauj būt neatkarīgam, bet tajā pašā laikā tā pilnā mērā ir atkarīga – no paša varēšanas. Lauris, kurš ar dzīvesbiedri šādā off-grid variantā nodzīvoja četrus gadus, iesaka necerēt, ka, aizbēgot no pilsētas uz laukiem, nonāksi paradīzē, – tā ir bēgšana no vienas ilūzijas uz otru. Neesot jēgas arī romantizēt šādu dzīvesveidu, jo daba ir skarba – ar to ir jārēķinās. Jāapzinās gada cikls, jo vasarā ir vieglāk, bet ziemā – smagāk. Ir skaidri jāsaprot, ko tu vari un kāds ir tavs komforta standarts, jo citu modelis te nederēs. Viņš savā laikā skaidri apzinājies, uz ko iet: uz pliku pļavu tikai ar telefona rēķiniem, bez īpaša atkāpšanās ceļa. Pļavā nebija ne elektrības, ne dzeramā ūdens, ne piebraucamā ceļa. Bet tieši tāpēc viņš varēja iegūt šo skaisto zemesgabalu pie ezera. Māju no māliem un malkas cēla pats. Pirmos četrus gadus bija tikai neliels ģenerators par 90 eiro, ar kuru uzlādēt gadžetus.