Ekskluzīvi! Luka Banki: Gribu, lai beigās manī nav atlicis nekas, lai esmu līdz pēdējam atdevis visu

Ir dažas dienas, kad Luka Banki ir Rīgā, – starp sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa un došanos uz mājām Toskānā. Mēs tiekamies, un viņam ir silts skatiens, stingrs rokasspiediens un ne miņas no tās skaļās balss, kas spēj izlauzties cauri visdārdošākajiem trokšņiem spēļu starplaikos.

Nekad nebūtu piekritis šim darbam, ja neredzētu potenciālu ietekmēt izlases sniegumu.

– Skatoties spēles un dzirdot, cik skaļi spēlētājiem sniedzat norādes, ikreiz domāju – kas notiek ar jūsu balss saitēm? Šobrīd jau jūsu balss skan citādi nekā kādā no preses konferencēm vai pat uzrunā pie Brīvības pieminekļa. 
– Protams, balss saites ir ļoti cietušas. Šovam, izklaidei, kas pavada spēli, ir ļoti labi, ja starplaikos skan mūzika, bet cilvēki ne vienmēr saprot, cik grūti mums ir komunicēt, ja visapkārt ir tik ļoti skaļš. Pasaules kausa spēļu laikā nolēmām komunicēt tikai latviski, iztiekot bez angļu valodas. Spēlētājiem jau tas ir pašsaprotami, bet man nācās iemācīties aptuveni piecpadsmit jaunus vārdus valodā, ko tik labi nepārzinu.