Ralfs Eilands: Man daudz labāka sajūta ir, esot vienam

Pieturzīmes

•  Dzimis 1993. gada 24. novembrī.
•  Dziedātājs, TV raidījumu vadītājs, dīdžejs.
•  2019. gadā nosaukts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.
•  Organizējis atbalsta koncertu Ukrainas brīvībai, par ko šāgada martā saņēmis Valsts prezidenta Cildinājuma rakstu.
•  Organizējis arī gājienu un koncertu pret okupācijas pieminekli Pārdaugavā, bet šobrīd aicina sabiedrību atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, ziedojot naudu kaujas dronam Bayraktar. 

Nevaru iedomāties, kā jutīšos dienā, kad vairs uz deju plača nenāks klāt jaunas meitenes un būšu ārpus aprites.

Tas bija pavēls maija vakars Liepājā kultūras namā «Viktorija», un tovakar «The Hobos un Ralfs Eilands» koncerts jau bija tuvu finiša taisnei. Viņš bija uz skatuves, kailu ķermeņa augšdaļu, absolūti unikālu cepuri galvā un attāli atgādināja Karali Džulienu no multfilmas par Madagaskaru. Dziedāja tā, ka, domāju, Ūdrītim nebūtu par viņu kauns, un grupa skanēja tāpat kā pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Patiesi labi.

– Tev nav tāda neērtības sajūta Ūdrīša priekšā, ka – vecīt, tu neesi vienīgais, kas to var un var labi? 
– Īsti nē, jo, redz, kā sanāk – viņš jau ir neaizvietojams. Mēs arī sakām, ka viņš joprojām ir The Hobos solists, bet šī – apvienība The Hobos un Ralfs Eilands. Man nepatīk tie varianti, kad tiek aizvietots solists, un grupai pat nemainās nosaukums. Pazīstu Ūdrīti, man ir palaimējies ar to, ka viņam es kā izpildītājs patīku. Nezinu, varbūt šobrīd, kad spēlēju viņa grupā, jau besīju ārā! (Smiekli.) Viņš gan teicis, ka patīk, kā uzstājos. 

– Saprotu, ka no jūsu koncertiem Rolands arī saņem honorāru.
– Tā kā Ūdris ir grupas dalībnieks, par katru koncertu viņam pienākas honorārs. Tās ir viņa dziesmas!

– Visi tevi sauc par Ralfiņu, bet tev jau ir 28 gadi, neesi vairs bērns. Nav drusku kaitinoši?
– Es esmu ļoti laimīgs, ja tā uzrunā. Esmu pamanījis – kad kāds grib mani aizvainot internetā, raksta: Ralfiņš tāds un šitāds, bet tai brīdī domāju – ja vien tu zinātu, ka man ļoti patīk tā iesauka! Es nejūtos vecs. Nevaru iedomāties, kā jutīšos dienā, kad vairs uz deju plača nenāks klāt jaunas meitenes un būšu ārpus aprites. Man bail no tās dienas!