Jūlija Navaļnaja: Sieviete, kura mīl Krievijā vajātāko cilvēku

Dzimusi 1976. gada 24. jūlijā Maskavā kā Jūlija Abrosinova. Pēc ­izglītības ekonomiste, beigusi G. Pļehanova vārdā nosaukto ekonomikas universitāti, kur studējusi starptautisko ekonomiku. Pēc augstskolas strādājusi bankā… Jūlijas māte padomju laikā bijusi Vieglās rūpniecības ministrijas darbiniece, tēvs – zinātniski pētnieciskā institūta līdzstrādnieks. Vecāki šķīrušies, kad Jūlija vēl mācījusies 5. klasē. Kad viņai bija 18 gadu, tēvs nomiris. Klīst baumas, ka viņš bijis specdienestu darbinieks un strādājis vēstniecībā Londonā.

Tā bija vienīgā reize mūsu kopdzīves gados, kad pēc vīra zvana apraudājos.

Ksenija Sobčaka pat rakstīja – bijis izlūkdienesta ģenerālis… Tas ir izdomājums – tā komentējusi pati Jūlija, piebilstot, ka nav par Sobčaku pārāk labās domās, taču uzskata, ka viņa šos melus izdomāt nevarēja, kāds viņai tos pateicis priekšā.

***

Jūlijai bija 22 gadi, kad viņa satika Alekseju, tobrīd tikko karjeru sākušu šarmantu juristu. Tas bija 1998. gada Turcijas kūrorta romāns – Jūlija nesen bija sākusi strādāt bankā un aizbrauca atvaļinājumā. Pludmales mīlas stāsts nebeidzās arī Maskavā, pēc diviem gadiem viņi apprecējās. Skaists, harmonisks pāris.

«Neizgāju pie perspektīva jurista vai opozīcijas līdera. Apprecējos ar parastu puisi, kaut no pirmās dienas sapratu – ar viņu kopā piedzīvošu straujas virāžas… Un ­nejutos pārsteigta, ka viņš devās ­politikā.»

Gadu pēc laulībām pasaulē nāca Darja, 2008. gadā – Zahars. No darba bankā Jūlija aizgāja, vēlāk viņai bija savs neliels bizness: «Es palīdzēju Alekseja vecākiem pārdot pītās mēbeles.» Navaļnija vecākiem pieder Kobjakovskas pīto mēbeļu fabrika Odincovas rajonā.

Kad 2009. gadā Aleksejs ienira politikā un korupcijas problēmu izgaismošanā un kļuva redzams, ka cīņa tik drīz nebeigsies, Jūlija aizgāja no biznesa un pievērsās ģimenei. Īstenojot dažādas pret Kremli vērstas aktivitātes, Aleksejs ticis gan aizturēts, gan apsūdzēts. Arī Jūliju pastāvīgi uzraudzījusi policija: «2011. gadā viņi man sekoja pat tad, kad braucu uz skolu pēc bērna. Nevis no rīta, bet pēcpusdienās. Vienmēr uzvilkos, ak Dievs, domāju, viņi taču paši varētu Dašu no skolas pārvest, tad man nevajadzētu braukt.»

Kopš 2014. gada Jūlijai ir Instagram konts, tur viņa eksponē ģimenes idilli. Pašā pirmajā bildē – bērni skrituļslidās, drīz arī apetītlīgs, burkāna šķēlēm rotāts sutināts astoņkājis ar komentāru: «Izklaidēju vīru, kā varu. Gatavoju astoņkāji. Ēdīs un iedomāsies, ka sēž kaut kur pie jūras, piemēram, Krimā…» Pēc dramaturģijas likumiem, Jūlijas foto parakstos ir viss – gan joki, gan selfiji, gan kopīgi izbristas bēdas.

Uz Navaļnijiem ir prieks skatīties. Vērojot viņu performances, skaidri redzams arī viņu laulības noslēpums, bezgala vienkāršs: ir ne vien jūtas, bet arī draudzība. Redzēju interviju, kurā Aleksejs tā arī atzīstas – viņa labākais draugs ir Jūlija. «Bieži viņai saku mūsu ģimenē tik iemīļoto populāro citātu no Simpsoniem: nevaru gulēt dīvānā un ēst, ja tu uz mani ­neskaties…»
Un stāsts nav par to, kā politiķis ar sievu gultā pārspriež valsts nākotni, bet par vienkāršiem dzīves principiem – ģimeniskiem, uzticības pilniem, tie arī kļūst par politisku kredo.

***