Uzņēmēja Rūta Raginska: Nauda pati par sevi nav tik interesanta, lai es uz to tiektos

Mēs tiekamies siltā vakarā Ķesterciemā. Pa taciņu aiz kāpām ir jūra. Te Rūta uzaugusi, te – ir viena no atpūtas biznesa Albatross SPA vadības komandas. 

Tas bija mans lēmums, ko Einars atbalstīja, bet audžu­ģimenes statusu ieguvu viena pati.

Skaista un mierīga viņa iznāk pretī, tērpusies lietišķā žaketē. Ne miņas no jelkāda cacīguma. Ejam gar vientuļām betona lauvām kādreizējās pionieru nometnes teritorijā, kur tagad ir Albatross Home ar kūrorta mājokļiem un restorānu. Mēs uzvelkam bahilas un aizejam līdz zilam peldbaseinam. Vairāk nekā pirms gada Rūta te atvēra arī spa. Visbeidzot ar veldzējoša ūdens pudelītēm atslīgstam mīkstos krēslos skaista mājokļa otrajā stāvā. 
Intervijas Rūta sniedz reti. «Bet nu man ir nokritušas bruņas, dzīve mainījusies, tagad varu vairāk parādīt savu personību.» Sarunas sākumā viņa koncentrējas katram vārdam un runā nogludinātas domas. Stundām ritot, mirkli pa mirklim, atsedzas viņas būtība – ne mazākās slīdēšanas dzīves virspusē. 

– Teicāt, ka Ķesterciems jums ir ārkārtīgi būtiska vieta. 
– Kad pirms vairākiem gadiem kādu laiku dzīvoju Šamonī pie Alpiem, kur dienas vadījām, staigājot kalnos, tad… Domājot par Latviju, tieši Ķesterciems bija vieta, pēc kā ilgojos visvairāk. Te ir ļoti skaisti – mežs, jūra. Bērnībā te bija vientulīgs zvejnieku ciemats un līdzās nožogota teritorija – pionieru nometne Albatross. Staigāju gar krastu, lasīju akmeņus un dzīvoju ļoti mierīgu dzīvi. Skaļi te bija tikai vasarās. Mans tētis ir viens no pirmajiem piekrastes zvejniekiem, mamma ilgstoši strādāja zivrūpniecībā. Skolas laika vasarās strādāju noliktavā – zivju kārbiņām liku etiķetes.