Rūta Dvinska: Sapratu, ka es to visu vairs negribu

Pieturzīmes

•  32 gadi.
•  TV3 Laika ziņu vadītāja.
•  Iepriekš vadīja TV raidījumu Māmiņu klubs.
•  Strādājusi LNT raidījumos 900 sekundes, LNT Brokastis, TV projektos Labvakar, Latvija; Tautas balss un citos.
•  Instagram ir 27 000 sekotāju.
•  Veido savu raidierakstu Funktieris.
•  Precējusies ar TV3 Sporta ziņu vadītāju Kasparu Dvinski.
•  Mamma Grietai (4) un Dorai (2).
•  Aizraujas ar ziemas peldēšanu.

Man pašai visbiedējošākais šķiet, ja bērns aizrijas, tad arī man vairs nedarbojas tas loģikas mehānisms.

– Nesen tu, televīzijā stāstot par kārtējo laika prognozi, peldkostīmā bridi ledainā ūdenī, taču tev nebija ne zilu lūpu, ne trīcošas balss. Runāji kā siltā istabā pie kamīna. Radās jautājums – tu kaut kā apej fizikas likumus?
– Man šo pašu pēc tam vaicāja arī kolēģi – kā? Tajā vakarā bijām ar vīru restorānā, un pēkšņi es skatos – telefons sāk mirgot kā traks. Sapratu – šī epizode tikko bijusi ēterā. Ledainajā ūdenī man bija viegli ieiet tāpēc, ka tobrīd domāju nevis par aukstumu, bet par ziņām un savu sakāmo. Ziemā vismaz reizi nedēļā cenšos ieiet ūdenī, bet kādu mēnesi nebiju to darījusi. Todien es vienkārši sakoncentrējos uz televīzijas darbu. 

– Tas nozīmē – ieiet ūdenī un norunāt vienā piegājienā?
– Protams, tikai vienreiz! Ja es būtu kaut ko samudrījusi savā sakāmajā, tad tajos mīnus cik tur grādos slapjā peldkostīmā, protams, nebūtu gājusi ledainajā ūdenī vēlreiz. Man bija, kā saka, one shot only! Bet tā jau arī tiešraidē ir vienmēr. Ikdienas laika ziņās tiešraidē studijā mums nav špikermašīnas. Iepriekš savācu informāciju, sagatavoju un runāju no galvas. Bet vispār ir tā, ka es nemaz īsti nezinu, kas notiek ar mani brīžos, kad ieslēdzas kameras! Ikdienā neesmu pats azartiskākais cilvēks, mana atpūta un izklaides brīvdienās ir kaut kas ļoti mierīgs, bet darbā, īpaši tādos aktīvākos TV projektos kā, piemēram, savulaik LNT Brokastis ir tā – līdzko kamerai iedegas sarkanā lampiņa, parādās kaut kāda cita mana šķautne. Es sakoncentrējos uz tagad. 

– Tu spēj ātri sagrupēties?
– Jā, ļoti. Es to varu labi izdarīt arī krīzes situācijās – tādās, kad ir jau tāds bīstams piesitiens. SOS brīžos spēju ļoti, ļoti sakoncentrēties.
Varu izstāstīt smieklīgu gadījumu, kas varēja beigties nepavisam ne smieklīgi. Ar draudzeni bijām slēpot Austrijas Alpos un kādā dienā izlēmām lejā nevis noslēpot, bet nobraukt ar pacēlāju.