Profesors Indriķis Muižnieks: Sabiedrību apdraud cilvēku nevēlēšanās piepūlēties

Akadēmiskajā centrā Torņakalnā no lielajiem rektora logiem paveras iespaidīgs skats uz Gaismas pili, dzelzceļu, Daugavu un Vecrīgas torņiem, blakus dzirdami būvdarbu trokšņi no topošās Rakstu mājas. Rektors piekritis veltīt stundu savas dzīves mūsu intervijai, bet jau drīz pēc tam aiz durvīm sāk dīdīties TV3 filmētāju brigāde. Šķiet, ka viņam mazliet trīc rokas. Uztraukums, tiešām?
 

– Pie jums tagad tik skaisti, ka gandrīz gribas iestāties un pastudēt! Ir noslēgusies jauno studentu pieteikšanās – kāds izskatīsies jaunā mācību gada sākums?
– Uzņemšanas skaitļi izskatās ļoti labi – vismaz pamatstudijām. Augstākā līmeņa studijās maģistra un doktora līmenī gribētos vairāk studentu, bet bakalaura līmenī šogad pieteikušies 4800 studētgribētāju! Vislielākais pieteikumu skaits, ja runājam par pirmo prioritāti, ir ārstniecības studijām, pēc kovidlaika savas pozīcijas atguvusi psiholoģija, tad nāk datoriķi un tiesības, tad biznesa vadība, pirmsskolas skolotājas, ir liela interese par biologiem, par ķīmiķiem, un diezgan liels gribētāju skaits arī jaunajā biotehnoloģijas programmā, kas tapusi kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Par čekas maisiem biju ļoti pārsteigts. Uzzināju to nejauši, jo kāds no maniem radiem gribēja pieteikties amatā, kur nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, un viņam teica – zinie­t, viss ir labi, bet jūsu radinieks ir maisos. Kā tā!?

Diezgan liela ir interese par detektīviem jeb jauno programmu Pirmstiesas izmeklēšana. Tik liels studētāju skaits ir labs rādītājs sabiedrības veselībai. Tiem, kas izstudējuši, ir iespēja dabūt labāku darbu un labāku algu, līdz ar to viņiem parasti raksturīga labāka veselība un ilgāks dzīves laiks, tāpēc studijām ir ne tikai tas tiešais efekts, proti, zināšanas, bet arī dažādi papildefekti. 

– Kāds atnāk topošais students? Tikko bija tracis ap centralizētajiem 9. klases eksāmeniem, kuros daudzi izkrita. Pēc 12. klases šie jaunie cilvēki dodas pie jums. 
– Mums skolās nav vienotu, strikti noteiktu prasību, īpaši tagad, kad sāk īstenot kompetenču izglītību. Tāpēc spektrs ir ļoti plašs – no izciliem jauniešiem, kas ieguvuši labas vietas starptautiskās olimpiādēs, līdz tādiem, kam eksāmenos nav izde­vies iegūt pat minimālos 10 procentus, bet tādus mēs gan arī neuzņemam. Apbēdina tas, ka mēs cenšamies palīdzēt tiem, kas vidusskolā nav ieguvuši vajadzīgo līmeni, tiek rīkoti dažādi kursi, bet liekas – daudziem jauniešiem nemaz nav vēlēšanās iespringt un pastrādāt. Tāda bezpiepūles pieeja.