Aina Poiša: Man ir skaidri jāsaka, ka baidos palikt viena

«Bet tu taču nemaz nemainies!» – tā es spontāni iesaucos, ieraugot smaidošo Ainu jauneklīgā kombinezonā un kediņās, ar gariem ķiršu auskariem ausīs. Tomēr pēc sarunas sapratu, ka tā nav taisnība. Ārēji varbūt arī ne, bet tur, iekšējos dziļumos, gadi maina un iemāca neiedomājami daudz. Aina ir ģimenes terapijas speciāliste, tāpēc arī pati savu dzīvi var izvērtēt daudz smalkākos līmeņos. 

Mana dzīve ir kūsājošāka, bet vīram daudz prognozējamāka, un tas cilvēku padara depresīvāku un smagāku.

– Tu esi tik ļoti mūsējā, ar tevi saistīts tik daudz žurnāla rakstu un desmit emociju pilnas vasaras IEVAS nometnēs! Kā tu īsti satikies ar IEVU? 
– Vispirms tālaika galvenā redaktore Inga Gorbunova mani intervēja, bet pēc tam mani sāka aicināt par konsultanti rakstiem. Tas bija tāds kā raķetes pasākums, jo mani kolēģi neko tādu vēl nedarīja. Un tā bija arī ļoti laba pieredze – es mācījos sadarboties ar žurnālistiem un vienkārši, saprotami un pielietojami runāt ar cilvēkiem, un katru reizi pati biju spiesta augt un meklēt savu profesionālo identitāti.