Viktors Lapčenoks: …citādi es sajuktu prātā vai nodzertos

Pieturzīmes

• Dzimis 1947. gada 16. janvārī Rīgā.
• Tēvs Staņislavs strādāja par kurpnieku, mamma Janīna bija audēja fabrikā. 
• Jaunībā spēlējis basketbolu, iekļuvis pat Latvijas jauniešu izlases sastāvā.
• Pēc armijas strādājis rūpnīcā Alfa un mazliet dziedājis deju vakaros klubā Oktobris.
• 1971. gadā Viktoru pamanīja Raimonds Pauls un uzaicināja dziedāt Rīgas Estrādes orķestrī. Pēc tam sekoja darbs ansambļos Modo un Inversija, Latvijas Radio orķestrī. 
• Divreiz uzvarējis Mikrofona aptaujā (dziesmas Teic, kur zeme tā un Tava balss jeb Mēmā dziesma.)
• Kopā ar Noru Bumbieri un ansambli iedziedātas četras lielās un piecas mazās plates.
• Septembrī VEF Kultūras pilī būs skatāms mūzikls par viņu zelta duetu – Nora un Viktors.
• Precējies, četru pieaugušu bērnu tēvs. 

Nora ar mani bērnu negribēja. Bet mēs ar Indru tik ļoti gaidījām pirmo bērniņu!

Mēs tiekamies ceļmalas kafejnīcā Garkalnē. Viktors ir džentlmenis līdz matu galiņiem. Kafejnīcas bārmenis mūs burtiski aplido, un es tieku lutināta ar pārsteigumiem, piemēram, mana kafija garšo pēc rozēm. Viktors rātni dzer minerālūdeni – alkoholam nē viņš pateica jau pirms 36 gadiem. 

– Kā šovasar rit jūsu dzīve? Kad gribēju sarunāt interviju priekšpusdienā, teicāt: ko jūs – divpadsmitos no rīta es vēl guļu! Vēlu vakaros strādājat?
– Tagad, sevišķi ar to pandēmiju, dzīve kļuvusi daudz lēnāka. Tikai pamazām atsākas kādi darba piedāvājumi. Bet agrāk par pusnakti tāpat gandrīz nekad neaizeju gulēt. Kad strādāju, darbi pārsvarā bija vakaros, un organisms pielāgojies pie mana dzīvesstila. 

– Bet kas notiek ar balsi, ja gandrīz gadu neiznāk dziedāt? Tā neierūsē? 
– Kad gaidāmi koncerti, divas nedēļas iepriekš sāku iedziedāties, kaut ko padziedu.