Rīdziniece, kura pasaulei uzdāvināja jogu, – Indra Devi

Tieši šai lādzīgajai kundzītei neskaitāmas sievietes mūsdienās ir lielu pateicību parādā – līdz viņas nonākšanai Indijā joga bija tikai vīriešu darīšana.

Kodolīgie, taču cieņas un apbrīnas pilnie nekrologi atgādināja piedzīvojumu romānu pārstāstus – par dižciltīgu sievieti, kas filmējusies kino, apbūrusi maharadžas, vēstniekus un kinozvaigznes, apguvusi slepenas zināšanas un atklājusi Austrumu noslēpumus, apceļojusi visu pasauli, mācījusi, rakstījusi grāmatas, iedvesmojusi. Jā, Indras Devi mūžs bija kā teiksmains stāsts. Un sākās tas tepat – Rīgā. Vēl 19. gadsimtā, kad viņas vārds bija Eiženija Pētersone.

Mūža otrajā pusē viņa gan tika saukta par Matadži – hindu valodā tas nozīmē cienītā māte. Aplūkojot Indras Devi fotogrāfijas no tā laika, grūti noticēt, ka šī ir sieviete, kas Rietumus – nē, patiesībā visu pasauli ārpus Indijas robežām – savulaik iepazīstināja ar jogu. Jo pretī veras sirma, silta, miniatūra kundzīte – nu gluži kā Mirttante no Limuzīna, ja vien neskaita oranžo sari mugurā. Taču tieši šai lādzīgajai kundzītei neskaitāmas sievietes mūsdienās ir lielu pateicību parādā – līdz viņas nonākšanai Indijā joga bija tikai vīriešu (turklāt indiešu vīriešu) darīšana, bet sievietēm savus locekļus izlocīt pienācās vien virtuvē vai veļas mazgātuvē. Taču Devi nenāca ne prātā kādam vaicāt – vai es drīkstu. Viņa zināja, ka joga ir viņas dzīves ceļš, tāpēc gluži vienkārši ­apāva kājas un devās tajā. Indra Devi savā garajā, krāsainajā mūžā pierādīja, ka sieviete dzīvē var rast piepildījumu, sekojot nevis vispārpieņemtajam dzīves plānam, bet arī – savam sirds aicinājumam.