Plaisa dvēselē jeb Emocijas, kas traucē dzīvot

Konsultē INĀRA VĀRPA, psihoterapeite 

Reizēm tu jūties kā tāds Laki vulkāns Islandē. No ārpuses tas izskatās kā visparastākā kalnu grēda – tāda nesatricināma un sūnām apaugusi. Bet tā iekšpusi plosa uguns. Jā, šis vulkāns darbojas bez eksplozijas – krāteris var izskatīties pēc plaisas. Taču šīs plaisas var stiepties pat vairāku kilometru garumā. Reizēm arī tev šķiet, ka plaisas dvēselē stiepjas vairāku kilometru garumā… Kas tās rada, un vai dvēseles plaisas atšķirībā no vulkāna ir dziedināmas? 

Četru bļodiņu teorija

Lai saprastu, par ko vispār ir runa, paņem baltu lapu un, it kā skatoties no sāna, uzzīmē citu citā četras bļodiņas. Uzvelc taisnu līniju, kuras abus galus savieno tāds kā uz leju nokāries vēders.

Rētas jāplēš vaļā un jāmēģina saprast šodienas notikumus, šodienas emocijas – dusmas, spītību, apvainošanos, sarūgtinājumu, trauksmi, panikas lēkmes, bēdīgumu.

Tad mazāks vēders, viens vēl mazāks un pēdējais vēl mazāks. Kā skaidro psihoterapeite Ināra Vārpa, šīs bļodiņas ir cilvēka simbols, viņam piedzimstot. «Katram no mums ir četras kārtas: ārējā jeb fiziskā (ķermenis), prāts, tad gars (morāle, ētika, vērtības), bet visdziļāk apslēptais trauciņš ir mūsu jūtība – spēja just emocijas. Visjūtīgākā, dziļākā ir tieši mūsu emocionālā pasaule, kas visiem ir trausla,» skaidro psihoterapeite. Piedzimšanas brīdī mēs visi esam kā uzzīmētā bļodiņa – vienādi. Mēs piedzimstam ar veselīgām emocijām. Un ar smadzeņu noteiktu spēju visas sešas emocijas – prieku, bēdas, dusmas, bailes, kaunu un vainas izjūtu – piedzīvot.