Kosmētiķe Laura Kalniņa: Meitenes taisnā ceļā no mana kabineta ir gājušas uz tiesu šķirties…

Viņa man atnes mazus ekoloģiskus tomātiņus un atzīstas, ka nedaudz ir uztraukusies. «Parasti manā galvā vienlaikus griežas pieci paralēli celiņi. Šobrīd vienīgi – vai manas domas būs gana saķemmētas.»

Sievietei ir jābūt koptai un jāizskatās nevis jaunākai par saviem gadiem, bet – labi savos gados.

– Būs, būs! Tev ir atbildes uz visiem jautājumiem…
– Man ir veca dvēsele, un loģika – stiprā puse, redzu trīs soļus uz priekšu, kā šahā.

– Bet pirmais, ko pamanu, – tev ir spāniski karalisks tēls. 
– Zinu, daudziem tāpēc nepatīku – nepieejama un šausmīgi iedomīga… Patiesībā ar mani ir vienkārši: saku, ko domāju, dunci mugurā neduru, neaprunāju un intrigas neviju. Sīrupu neleju, neglaimoju un atbildu par vārdiem. Fotosesijā jūsu meitenes teica – man esot dīvas skatiens.

– Bet tiešām ir. 
– Tā ir čangaļa spītība jeb lepnums. Mans tēvs ir latgalietis. Mamma ir strauja, tēvs – spītīgs, kopā palikt nevarēja, man bija pieci gadi, kad viņi izšķīrās. Nenāku no tik stabilas ģimenes un tādām mājām, kādas ir maniem bērniem. Esmu dzimusi ļoti jauniem vecākiem; kad man bija 18 gadu, viņiem – tikko 40, līdz ausīm katrs savās problēmās… Mamma kārtoja privāto dzīvi, tēvam juka un bruka biznesi, es pa vidu plivinājos. Protams, agri metos pieauguša cilvēka dzīvītē, kur gāja visādi, bet zemapziņā ilgojos pēc stipras ģimenes, kāda tagad man ir jau divdesmit gadu. Būtu nākusi no stabilākas cilts, šodien noteikti būtu galvenā kriminālpoliciste, varbūt pat iekšlietu ministre.