Kāpēc cilvēki tic sazvērestības teorijām?

Sazvērestības teoriju vienmēr ir bijis daudz, bet tās kļūst pamanāmākas, kad pie valdīšanas esošie aktīvi popularizē kādu vēstījumu. Covid-19 laika sazvērestības teoriju popularitāte saistīta tieši ar šo fenomenu – jo vairāk valdība un citas valsts institūcijas izplata konkrētu vēstījumu, jo rodas vairāk sazvērestības teoriju, kas pauž pretestību. Ja, piemēram, kādas valsts valdība tagad īpaši popularizētu ideju, ka iespējama dzīvība arī uz kādas citas planētas, mēs redzētu arvien vairāk sazvērestības teoriju, ka šīs valsts valdība cenšas apkrāpt tautu ar kādu ļaunu nolūku.

Sazvērestības teorijas rada un vairo ti­cība, ka kādu vēs­tījumu pauž kāds vai kādi, kas pieder nelabvēļu grupai un mūs cenšas apkrāpt, lai iedzīvotos uz mūsu rēķina.

Idejas rotē savā burbulī un veicina izjūtu, ka savējiem ir taisnība, bet informācija no citām grupām ir melīga. 

Brīdī, kad gribas noticēt sazvērestības teorijai, emocijas var salīdzināt ar tām, ko katrs ir izjutis, kad pārdevējs centies kā labu preci pārdot nederīgu lietu. Ir  cilvēki, kam vispār nepiemīt aizdomīgums pret krāpniekiem. Bet, ja tas ir izteiktāks nekā vairākumam, redzam vienu no aizdomu trauksmes veidiem. Sazvērestības teoriju rašanos un dzīves ciklu var saukt par aizdomīguma par krāpniecību ekstrēmāko izpausmi.  

Biežāk cilvēki notic sazvērestības teorijām, kuras pauž savas tautības, reliģijas, sociālā slāņa pārstāvji. Statistika rāda, ka sazvērestības teorijas vairāk piekritēju savāc sociāli un ekonomiski zemākos sabiedrības slāņos, kur ir zemāks izglītības līmenis. Bet jāsaka, arī starp universitāšu profesoriem gadās pa kādam, kurš rada vai izplata sazvērestības teorijas. 

Vēl sazvērestību teoriju izplatību veicina sabiedrības noslāņošanās, kad pieaug plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem. Tie, kas ir pie varas, un tie, kas ir bagāti, daudziem nabadzīgajiem šķiet zagļi un krāpnieki.