Ceļojuma apraksts. Demokrātiskie un ekonomiskie Tatri

Tatri ir ļoti demokrātiski kalni – to augstums nesasniedz bīstamo robežu, kad jāsāk uztraukties par kalnu slimību, ir dažādu grūtību trases, arī pavisam viegli pastaigu celiņi. 

Pēc pirmajiem sešiem pa kalnu takām noietajiem kilometriem atskāršu, ka neesmu nemaz izdomājusi, cik tālu iešu un kas ir gājiena galamērķis – visu laiku mana uzmanība bijusi pievērsta stāvajām klintīm, kas no abām pusēm ieskauj gleznaino ieleju, manu šodienas maršrutu. Apstājos uz koka tiltiņa un ielūkojos kartē. Pēc pārdesmit metriem būs triju taku krustojums – viena ved uz kalnu ezeru, otra turpina vīties gar upi līdz atpūtas vietai, trešā piedāvā jau grūtāku kāpienu līdz virsotnei ar nosaukumu Ornak. Šī ir tikai viena no daudzajām ieejām Tatru nacionālajā parkā un tikai viens no neskaitāmajiem pārgājienu posmiem. Secinu, ka ar pāris dienām Tatros ir par maz, un jau tagad, ceļojuma sākumā, saprotu – būs jābrauc vēlreiz.

Busiņā uz Zakopani

Īsi pirms četriem rītā samiegojusies kopā ar draugu, kurš piekritis doties man līdzi, virzos uz Esplanādes pusi. Braucienā, protams, var doties arī divatā vai ar ģimeni savā automašīnā, taču šābrīža degvielas cenu dēļ esam izvēlējušies variantu, kur vienā transportlīdzeklī var savākties kuplākā skaitā. Dažu dienu piedzīvojumu braucienus uz Tatriem organizē vairākas tūrisma kompānijas. Tādā braucienā ceļotājam pašam ne par ko nav jārūpējas, tāpēc esam izvēlējušies vienu no šiem piedāvājumiem –  PostNos ceļojumā naktsmītnes jau rezervētas, pārgājieni izplānoti un pa ceļam deviņvietīgā busiņā vari mierīgi lasīt grāmatu vai iegrimt telefonā. Izbraukšana ir agrā ceturtdienas rītā, tad seko trīs pilnas dienas Tatros, un teorētiski pirmdienā jau var atgriezties darbā.

Redzu pieturā stāvam trīs cilvēkus ar mugursomām – šaubu nav, ka tā ir mūsu nākamo dienu kompānija. Bija plānots, ka kopā ar grupas vadītāju būsim deviņi braucēji, divi izstājās iepriekšējā vakarā, savukārt viens par to paziņoja 30 minūtes pirms izbraukšanas.