«Aptuveni pusotras stundas cīnījos, lai nenosaltu.» Ultramaratoniste Diāna Džaviza

Bez mērķtiecības un neatlaidības man vienai būtu bijis grūti visus šos gadus izturēt.

Kas ir spartatlons?

Spartatlona vēsture aizsākās 490. gadā pirms Kristus, kad Atēnām uzbruka persieši. Lai lūgtu palīdzību Spartai, uz turieni nosūtīja kareivi – skrējēju Feidipīdu. Leģenda vēsta, ka ziņnesis 250 kilometru attālo Spartu sasniedzis pusotrā diennaktī – līdz nākamās dienas saulrietam. Spartatlons, kādu pasaule to pazīst šodien, aizsākās 1983. gadā, un dalība tajā iespējama, vispirms kvalificējoties ultramaratonam citos skrējienos. Spartatlona ultramaratons risinās no Atēnu Akropoles līdz Spartas valdnieka Leonīda statujai. Šogad tas notika 39. reizi, piedaloties skrējējiem no 53 valstīm.

Spartatlona 246 kilometru distanci Diāna pieveica 25 stundās, 24 minūtēs un 25 sekundēs. Tas ir ceturtais labākais rezultāts sievietēm spartatlona vēsturē. Jau vairākus gadus Diānas mītnes vieta ir Austrija, un spartatlonā viņa startēja kā Austrijas sportiste, bet finišēja Latvijas kreklā un ar Latvijas karogu rokās. Sarunu gan sākām par citu – pavisam negaidītu – tēmu.

– Vai taisnība, ka jūs ilgus gadus bijāt aizrautīga smēķētāja? 
– Jā, kādreiz smēķēju diezgan daudz – vairāk nekā paciņu dienā. Protams, nesmēķēju grūtniecības laikā un pirmajā posmā pēc tās, bet smēķētājs paliek smēķētājs – tā bija mana kaislība. Kad sāku nodarboties ar skriešanu, sapratu, ka vieglāk elpot būtu, ja es nesmēķētu, un tā izdevās iemainīt vienu kaislību pret otru.